Darba starpniecība ir oficiāla sanāksme vai sanāksmju sērija, kas izveidota, lai apspriestu darba strīdus. Darba strīdi ir strīdi, kas rodas saskaņā ar virkni darba likumu, ko izveidojusi federālā un štata valdība. Lai gan šo strīdu rezultātā bieži tiek uzsāktas tiesvedības, kuras izlemj tiesā, daudzas puses izmēģina darba starpniecību vai nu kā brīvprātīgu līdzekli, vai arī pēc tiesas vai darba padomes pieprasījuma.
Darba likumi ir likumi, kas paredzēti darbinieku aizsardzībai. Šie likumi ir virkne mandātu un rakstisku juridisku noteikumu, ko noteikuši štati un federālā valdība, lai nodrošinātu godīgu attieksmi pret darbiniekiem. Pēc rūpnieciskās revolūcijas tika izveidoti daudzi darba likumi, lai nodrošinātu godīgu attieksmi un aizsargātu strādniekus no pārkāpumiem, kas rūpnīcās un citās nozarēs notika rūpnieciskās revolūcijas laikā.
Saskaņā ar darba likumiem un noteikumiem strādniekiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Viņiem ir tiesības uz virsstundām, ja vien viņi nav atbrīvoti no nodokļa. Darbiniekiem tiek garantēta arī minimālā drošības pakāpe viņu darba apstākļos, un viņiem tiek piedāvāta virkne citu aizsardzības līdzekļu.
Ja darbinieks uzskata, ka viņa vai viņas tiesības ir pārkāptas saskaņā ar darba aizsardzības likumiem, šim darbiniekam ir tiesības sazināties ar Godīgas darba standartu padomi savā reģionā. Darba ņēmējam ir arī tiesības celt prasību federālajā tiesā, štata tiesā vai abās, atkarībā no tā, kuri darba likumi tika pārkāpti.
Kad strādnieks iesniedz lietu Godīgas darba standartu padomei, bieži vien tiek veicināta vai pilnvarota darba starpniecība valdes priekšā, vai arī tiesa izskata lietu un pieņems lēmumu. Darba mediācija ir izmaksu ziņā efektīvāka metode risinājuma panākšanai, jo tā ļauj lietu izlemt bez tiesas vai tiesneša iejaukšanās.
Nevienai pusei nav pienākums vienoties par darba starpniecību. Tā vietā darba ņēmējs un darba devējs, kuriem ir domstarpības, tiek apvienoti ar profesionāla starpnieka palīdzību, lai apspriestu situāciju un mēģinātu panākt mierizlīgumu. Ja darba ņēmējs un darba devējs var kopīgi risināt savas bažas un noslēgt naudas vai cita veida izlīgumu, puses var izvēlēties parakstīt saistošu vienošanos un tādējādi atrisināt lietu ārpustiesas kārtībā.
Mediatori parasti ir profesionāļi starpniecības jomā. Darba starpnieki var būt tie, kuriem ir pieredze darba tiesību nozarē, piemēram, advokāti. Starpniekiem var maksāt tiesa vai prasītājs un atbildētājs atkarībā no tā, kurš un kāpēc ir pieprasījis mediāciju. Tā kā darba starpniecība var palīdzēt atvieglot darba tiesību strīdu ārpustiesas izšķiršanu, tas bieži vien ir izmaksu ziņā efektīvs risinājums, ja rodas problēma. Turklāt, ja strīdu var atrisināt, savstarpēji vienojoties, bieži vien starp pusēm ilgtermiņā būs mazāks naidīgums nekā tad, ja lēmumu pieņem tiesa.