Kas ir daži ultramikroskopiski objekti?

Visizplatītākais ultramikroskopisko objektu novērošanas līdzeklis ir elektronu mikroskops, kas izgudrots 1931. gadā. Pāris citi ir ultramikroskops, kas novēro objektus, kas ir mazāki par gaismas viļņa garumu, novērojot to difrakcijas gredzenus pret melnu ķermeni, un skenējošais tuneļmikroskops, kas izmanto kvantu efektus, lai attēlotu atsevišķus atomus.

Daži ultramikroskopiskie garumi un objekti ietver:

Ūdeņraža atoms – 0.05 nm.

Sēra atoms – 0.1 nm.

Oglekļa nanocaurules diametrs – 1 nm.

DNS spirāles diametrs – 2 nm.

10 bāzu pāri tipiskā DNS virknē – 3.4 nm.

Tipiskas šūnu membrānas biezums – 6-10 nm.

Mazākie vīrusi – 20 nm.

Ekstrēmās ultravioletās gaismas viļņa garums – 40 nm.

Mūsdienu mikroshēmu mazākais īpašību izmērs – 65 nm.

Tipisko dūmu daļiņu izmērs – 100 nm.

Lielākais zināmais vīruss,

Sākas redzamās gaismas spektrs (violets) – 380 nm.

Lielākā zināmā vīrusa Mimivirus kapsīda diametrs – 400 nm.

Mazākās zināmās baktērijas Haemophilus influenzae diametrs – 500 nm.

Ultramikroskopiskā režīma neformālā augšējā robeža – 1000 nm.

Kad 1940. gados elektronu mikroskopu pirmo reizi sāka izmantot komerciāli, viens no tā pirmajiem lietojumiem bija vīrusu raksturojums un apraksts, kas līdz tam laikam tika uzskatīti par samērā noslēpumainiem. Liela daļa novatorisko pētījumu notika Vācijā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tika atklāts, ka vīrusi, tāpat kā lielākā daļa citu ultramikroskopisku objektu, nemainās saistībā ar to vidi, kas, domājams, ir liedzis tos iekļaut dzīvības kokā.

Citi ultramikroskopu lietojumi ietver miglas daļiņu novērošanu un jonu izsekošanu mākoņu kamerās, kā arī Brauna kustības izpēti, kas bija viena no pirmajām tēmām, ko Einšteins pievērsās savas fizikas karjeras sākumā.