Dedzinoša galvas ādas sindroms ir slikti izprotams stāvoklis, kad cilvēka galvas āda ir niezoša, jutīga, tirpst vai karsta. Traucējumi parasti ir hroniski, un simptomu intensitāte var svārstīties no grūti pamanāmas līdz gandrīz nepanesamai. Ierobežotie pētījumi, kas veikti par šo stāvokli, ir atklājuši daudzus iespējamos cēloņus un riska faktorus, tostarp iekaisīgas ādas slimības, piemēram, psoriāzi, matu izkrišanas sākšanos un psihiskas problēmas, piemēram, depresiju un trauksmes traucējumus. Ārstēšanas kursu nosaka katrā gadījumā atsevišķi, bet bieži vien tas ietver nomierinošus lokālus krēmus vai perorālos antidepresantus.
Ir maz zināms par patiesajiem dedzināšanas galvas sindroma cēloņiem, lai gan pastāv daudzas teorijas. Daudzi pacienti ar šo stāvokli cieš arī no ādas problēmām citur uz ķermeņa, kas saistītas ar psoriāzi un citiem autoimūniem traucējumiem. Androgēnu alopēcija jeb vīriešu tipa plikpaurība var būt predisponējošs faktors gan vīriešiem, gan sievietēm vecumam. Cilvēkiem, kuriem ir pārāk jutīga galvas āda, lietojot kairinošus šampūnus, krāsvielas un citus matu kopšanas līdzekļus, var rasties akūtas dedzinošas sajūtas, taču viņiem reti rodas hroniskas galvas ādas problēmas.
Viens no visbiežāk sastopamajiem atklājumiem cilvēkiem ar šo stāvokli ir psiholoģiskas problēmas, īpaši depresija. Korelācija starp galvas ādas fiziskajiem simptomiem un depresiju nav skaidra, lai gan ir labi zināms, ka depresijas traucējumi var izraisīt hroniskas sāpes un sāpes. Daudzi pacienti pētījumos ir ziņojuši, ka viņu simptomi pasliktinās, ja viņi savā dzīvē ir pakļauti lielam stresam.
Personai, kurai ir biežas vai hroniskas galvas sāpes, jāapmeklē dermatologs, lai uzzinātu vairāk par stāvokli un iespējamiem līdzekļiem. Ja fiziskā pārbaude atklāj galvas ādas iekaisumu, pirmais ārstēšanas kurss parasti ir pretiekaisuma ziedes un krēmi. Pacientiem bieži tiek ieteikts lietot maigus šampūnus, izvairīties no kairinošiem matu kopšanas līdzekļiem un katru dienu lietot lokālus krēmus, līdz simptomi uzlabojas. Ja sākotnējā pārbaudē netiek atklāta skaidra fiziska problēma un pacientam ir bijis stress vai depresija, dermatologs var ieteikt psiholoģisku novērtējumu.
Pacienti ar depresiju un dedzinošu galvas ādas sindromu bieži gūst labumu no ikdienas perorāliem antidepresantiem un regulārām konsultācijām. Zemas devas antidepresanti, piemēram, doksepīna hidrohlorīds un amitriptilīna hidrohlorīds, var palīdzēt mazināt stresu, un tiem var būt pat pretsāpju īpašības. Psiholoģiskās konsultācijas var palīdzēt pacientam labāk izprast savas garīgās problēmas un izstrādāt efektīvas stresa mazināšanas metodes. Lielākā daļa cilvēku, kas meklē ārstēšanu, galu galā redz ievērojamus uzlabojumus.