Dekantēšana ir process, ko izmanto maisījuma atdalīšanai. Tas parasti ietver vielas šķidrās daļas noņemšanu, atstājot nogulsnes. Šis process tiek izmantots dažādos gadījumos. Sarkanvīns ir izplatīts dekantētas vielas piemērs. Ar šo metodi var apstrādāt arī notekūdeņus.
Nešķīstoša viela ir kaut kas, kas nešķīst šķidrumā. Tā vietā tai ir tendence peldēt un parasti nogulsnējas, ja viela tiek atstāta miera stāvoklī. Dekantēšanas mērķis ir atdalīt šķidrumu no šāda veida vielām.
Tas tiek darīts, jo daudzos gadījumos nešķīstošā viela ir nevēlama. Vīna gadījumā dekantēšana atstāj tikai šķidrumu, tāpēc cilvēkam nav jāuztraucas par nosēdumiem, kad glāze tiek sakustināta. Tādā gadījumā kā notekūdeņu attīrīšana, tā kopā ar šķidrajiem atkritumiem noņem cietās vielas, kuras nevar sadalīt vai apstrādāt.
Dekantēšanas process ir diezgan vienkāršs, lai gan var būt nepieciešamas zināmas prasmes un prakse, ja to veic manuāli. Parasti ir jābūt vismaz diviem konteineriem. Vajadzētu būt vielai, kas jādekantē. Otru izmantos šķidruma savākšanai.
Vielu var liet no viena trauka otrā. Tas jādara tā, lai nešķīstošais materiāls neizietu no pirmā konteinera. Vairumā gadījumu izvēle būs jāizdara. Vai nu būs jāupurē neliela šķidruma daļa, vai arī šķidrumā jāielaiž neliels daudzums nogulšņu. Var būt ārkārtīgi grūti, ja ne neiespējami, manuāli dekantēt visu šķidrumu.
Dekantēšana dažreiz tiek kļūdaini lietota aizvietojot ar vārdu “filtrēšana”. Abi šie procesi sasniedz līdzīgus mērķus. Tomēr tie nav vienādi.
Viena no lielākajām atšķirībām ir tā, ka filtrēšanai tiek izmantots filtrs jeb barjermateriāls, kas uztver nogulsnes. Ar dekantēšanu filtri netiek izmantoti. Tas nozīmē, ka filtrēšana var būt efektīvāka, jo var atgūt gandrīz visu šķidrumu.
Vēl viena atšķirība ir tāda, ka, lai veiksmīgi atdalītu nogulsnes, parasti ir nepieciešama zināma nosēšanās pakāpe. Tomēr ar filtrēšanu, tā kā pastāv barjera, nav nozīmes tam, vai nogulsnes un šķidrums tiek sajaukti kopā. Tas nozīmē, ka filtrēšana var būt ne tikai vienkāršāka, bet arī ātrāka.