Dekompresijas ķirurģija ir procedūra, ko veic, lai samazinātu spiedienu uz nervu saknēm vai muguras smadzenēm. Šo terminu var lietot arī, lai apzīmētu noteikta veida artroskopiskas operācijas uz pleciem, ceļiem un citām ķermeņa locītavām. Šo operāciju vispārējā anestēzijā veic ķirurģijas speciālists ar atbalsta komandu, tostarp medmāsu un anesteziologu. Atveseļošanās laiki atšķiras atkarībā no procedūras veida.
Vairākas medicīniskas problēmas var izraisīt nervu, locītavu un muguras smadzeņu saspiešanu. Tie var būt kaulu izaugumi, stenoze vai sašaurināšanās, izspiedušies vai sabrukuši diski, sabiezētas locītavas un vaļīgas saites. Cilvēkiem, kas izjūt spiedienu, var būt tādi simptomi kā nejutīgums, tirpšana, dedzināšana un ierobežots kustību apjoms. Medicīniskās attēlveidošanas pētījumi tiek izmantoti, lai vizualizētu vietu un noteiktu spiediena atrašanās vietu un avotu.
Dekompresijas operācija parasti nav pirmā ārstēšanas līnija. Pirmkārt, tiek mēģināts izmantot neķirurģiskus līdzekļus spiediena kontrolei vai novēršanai. Tie var ietvert fizikālo terapiju, zāles iekaisuma mazināšanai un citas metodes. Ja šie līdzekļi nav veiksmīgi, ārsts var ieteikt tikšanos ar ķirurgu, lai apspriestu dekompresijas operāciju. Ķirurgs veiks novērtējumu, lai noteiktu, vai pacients ir vai nav labs kandidāts, un apkopotu informāciju, kas tiks izmantota operācijas laikā, lai nodrošinātu visaugstāko aprūpes standartu.
Dekompresijas ķirurģijas mērķis ir identificēt un atbrīvot spiediena avotu, kā arī stabilizēt zonu, lai spiediens vairs neveidotos. Pirms došanās uz operāciju zāli ķirurgs izstrādā plānu, pamatojoties uz attēlveidošanas pētījumiem, pacienta fizisko izmeklēšanu un pacienta interviju. Minimāli invazīvas metodes var izmantot, lai samazinātu operācijas apjomu, saīsinātu dzīšanas laiku un samazinātu iespējamo komplikāciju skaitu.
Pēc dekompresijas operācijas pacientiem parasti ir jāatpūšas, un viņiem var būt nepieciešama fizikālā terapija, lai palīdzētu viņiem atgūties. Fizikālā terapija palīdz veidot spēkus, lai cilvēki mazāk varētu savainoties. Pacientiem var būt arī atkārtoti jāapgūst noteikti kustību modeļi fizioterapeita vadībā, kurš palīdz pacientiem novērst sliktu ieradumu veidošanos, kas izraisa turpmākus ievainojumus. Daži cilvēki pēc dekompresijas operācijas spēj atgriezties pie normāla aktivitātes līmeņa, savukārt citiem var būt nepieciešams veikt dažas izmaiņas savā dzīvesveidā, piemēram, valkāt stiprinājumus sportiskām aktivitātēm.