Kas ir demultiplekseris?

Lai attēlotu, kā darbojas demultiplekseris, to var salīdzināt ar ūdensrata darbību. Tā ir viena ierīce ar daudziem maziem spainītiem, kas savāc ūdeni katrā. Pēc tam ūdens tiek transportēts un pēc tam nomests katrā atsevišķā spainī. Ūdens ņemšana multipleksēšanā un atbrīvošana no otras puses ir demultipleksēšana. Tas ir veids, kā no vienas vietas uz citu nogādāt daudzas satiksmes daļas, neizmantojot katram atsevišķiem vadiem.

Telekomunikācijās multipleksora “spaiņi” ir laika intervāli. Ja kāds zvana no biroja Ņujorkā, piemēram, uz citu biroju Ņūdžersijā, zvans tiek nosūtīts no biroja uz vietējo telefona centrāli. Birža redz, ka zvanītājs zvana uz Ņūdžersiju, tāpēc nosūta viņu uz Ņūdžersijas multipleksoru. Šī ierīce ir tieši savienota ar šķiedras gabalu, kas iet uz Ņūdžersiju.

Zvanam tiek piešķirts laika posms, šajā piemērā — 36, un tas tiek nosūtīts ceļā uz Ņūdžersiju. Papildus zvana datiem — personas balsij — tur multiplekseris ievieto citu informāciju, paziņojot otram galam, ka zvana laikā viss, kas tiek saņemts 36. laika posmā, ir paredzēts šim konkrētajam zvanam. Otrā galā demultiplekseris uztver informāciju, redz, ka viss, kas tiek saņemts 36. laika posmā, ir paredzēts Ņūdžersijas birojam, un nosūta to ceļā, izmantojot tālruņa centrāli.

Šis multipleksēšanas un demultipleksēšanas process notiek simtiem reižu sekundē katrai sarunai, kas notiek lielākos attālumos. Ja kāds piezvanītu visā valstī, viņas saruna, kas joprojām bija 36. laika intervālā, tiktu pārbaudīta katrā lielākajā apmaiņas reizē un nosūtīta ceļā, līdz tā sasniegs pilsētu, uz kuru viņa zvanīja. Šī centrāle redzētu, ka zvans ir paredzēts kādam, kas ir ar to savienots, un “izlauzīs” zvanu un demultipleksu to. Process ir tik pilnveidots, un aprīkojums ir tik ātrs, ka, lai gan zvanu dati var tikt pārbaudīti 20 vai 30 reizes, zvanītājs neuztver zvana kavēšanos.