Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN) tika izveidota 1967. gadā, lai veicinātu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomisko, kultūras, tehnisko un politisko sadarbību un attīstību. ASEAN sākās ar piecām dalībvalstīm — Taizemi, Indonēziju, Filipīnām, Malaiziju un Singapūru. Šo piecu valstu premjerministri tikās Bangkokā, Taizemē, un ratificēja organizācijas dibināšanas deklarāciju, kas pazīstama kā Bangkokas jeb ASEAN deklarācija, kas sastāvēja no pieciem pantiem un ietvēra noteikumu, ka grupa būs atvērta visām Dienvidaustrumāzijas valstīm.
Bangkokas deklarācijas pamatā ir pieci oriģinālie panti, kas noteica asociācijas mērķus un mērķus. Daži no deklarācijas galvenajiem mērķiem bija veicināt mieru un stabilitāti reģionā, sadarbojoties un respektējot Dienvidaustrumāzijas valstu iekšējo suverenitāti. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija, kas radusies reģionālā strīda rezultātā starp Indonēziju, Filipīnām un Malaiziju, tika daļēji izveidota, lai atvieglotu turpmāku konfliktu. Vēl viena asociācijas izveides motivācija bija apvienot atsevišķi atdalīto un sadrumstaloto Dienvidaustrumāzijas ekonomiku, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un izbeigtu atkarību no augsti industrializētām valstīm.
Kopš 2010. gada, pievienojot Laosu, Vjetnamu, Mjanmu, Indonēziju un Bruneju, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju veido 10 dalībvalstis. Dalībvalstis regulāri tiekas organizatoriskajā sanāksmē, ko sauc par ASEAN samitu, kuras laikā tās strādā, lai risinātu reģionālos jautājumus. Reģionā notiek arī lielākas sanāksmes, piemēram, Austrumāzijas samits (EAS), kurā piedalās 16 Austrumāzijas valstu vadītāji, un Āzijas un Eiropas sanāksme (ASEM), kuras mērķis ir palielināt saites starp Āziju un Eiropu.
Devītajā ASEAN samita laikā 2003. gadā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija nolēma pieņemt visaptverošas ASEAN kopienas plānu, kas balstījās uz trim pīlāriem: ekonomiskā kopiena, sociāli kultūras kopiena un politiskās drošības kopiena. Šos trīs pīlārus nosaka plānotā ceļa karte, kurā ir izklāstīts izpildes grafiks. Kopienas plāna mērķi atspoguļo Bangkokas deklarācijas pamatprincipus.
Dienvidaustrumu valstu asociācijas īstenotajās programmās ietilpst reģionālais laika standarts, ko sauc par ASEAN kopējo laiku, un Zilās kartes sistēma, kas ir reģionālais mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas plāns, kas ieviesa segumu visās ASEAN dalībvalstīs. Vēl viena programma, ko asociācija izstrādāja sadarbībā ar Ķīnu un Dienvidkoreju, bija Chiang Mai iniciatīva (CMI). CMI izveidoja valūtas rezervi, kas tika denominēta kā Āzijas naudas vienība, ko varētu izmantot, lai mazinātu iesaistīto valstu īstermiņa finanšu likviditātes problēmas.