Digitālā renderēšana ir process, kurā tiek izmantota programmatūra, lai ģenerētu attēlu no iepriekš izveidota modeļa. Digitālajā renderēšanā izmantotais modelis ir trīsdimensiju objekta apraksts, kas izveidots, izmantojot stingri noteiktu datu struktūru vai valodu. Šim renderēšanas veidam izmantotajā aprakstā ir ietverta informācija par skatu punktu, ģeometriju, apgaismojumu un faktūru.
Attēlu, kas izveidots, izmantojot digitālo renderēšanu, sauc par digitālo attēlu vai rastra grafikas attēlu. Šis digitālais attēls ir pēdējais lielais solis pirms animācijā izmantoto modeļu galīgā izskata radīšanas. Šo animāciju izmanto filmās, videospēlēs, datorspēlēs un simulatoros, kā arī specefektiem televīzijā. Katrs no šiem digitālās renderēšanas lietojumiem izmanto dažādas funkcijas un metodes, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
Programmatūra šim procesam ir pieejama ar plašu iespēju klāstu. Dažas renderēšanas programmatūras ir integrētas daudz lielākās animācijas vai modelēšanas pakotnēs, savukārt cita programmatūra ir izstrādāta kā atsevišķs produkts. Neatkarīgi no precīzām digitālās renderēšanas programmatūras iespējām un lietojumiem, visas pakotnes ir rūpīgi izstrādātas programmas, kurās ir jāintegrē vairākas disciplīnas, tostarp matemātika, gaismas fizika, programmatūras izstrāde un vizuālā uztvere.
Ja digitālo renderēšanu izmanto trīsdimensiju grafikas izveidē, process bieži ir diezgan lēns, un to var saukt par iepriekšēju renderēšanu vai reāllaika renderēšanu. Iepriekšēja renderēšana parasti tiek izmantota, veidojot animācijas filmas, savukārt reāllaika renderēšanu izmanto, lai izveidotu trīsdimensiju videospēles, kurās tiek izmantotas grafikas kartes ar trīsdimensiju aparatūras paātrinātājiem.
Ar šo procesu izveidotais attēls tiek identificēts, izmantojot dažādas redzamas funkcijas, kuras vajadzības gadījumā var mainīt. Šīs funkcijas ietver:
Ēnojums – spilgtums un krāsa
Bump-mapping – simulēta maza mēroga nelīdzenums
Texture-mapping – metode detaļu pielietošanai
Atspulgs – spoguļattēls
Kustības izplūšana – izplūduma efekts no ātri kustīga objekta
Miglas veidošanās – veids, kā gaisma kļūst blāvāka, kad tā šķērso gaisu vai atmosfēru, kas nav skaidra
Caurspīdība – gaismas caurlaidība caur cietiem priekšmetiem
Caurspīdība – izkliedēta gaismas caurlaidība caur cietiem priekšmetiem
Refrakcija – gaismas locīšana, ko izmanto ar caurspīdīgumu
Ēnas – efekts, ko rada aizsprostojoša gaisma
Mīkstas ēnas – daļēji aizsegtas gaismas efekts
Laukuma dziļums – objekta izplūdums, jo tas atrodas pārāk tālu uz priekšu vai aizmugurē, lai būtu fokusā