Dīkstāves līdzekļi ir nauda kontā, kas nepelna procentus. Bieži piemēri ir neieguldīta nauda un norēķinu konti. Dīkstāves līdzekļi parasti tiek izmantoti ikdienas tēriņiem. Daudzi finanšu eksperti iesaka neturēt dīkstāvē pārāk daudz skaidras naudas, lai iegūtu maksimālu aktīvu atdeves likmi. Svarīgi ir arī neieguldīt pārāk daudz tukšas naudas, jo var dārgi piesaistīt pārmērīgu kapitālu tikai tāpēc, lai šīs investīcijas pārdotu.
Ir vairāki veidi, kā sākt pelnīt ienākumus no dīkstāves līdzekļiem, kurus var ieguldīt ilgtermiņā. Pieticīgie ieguldījumi ietver krājkontu, naudas tirgu vai krājobligāciju. Agresīvāka izvēle ir ieguldījumi atsevišķās akcijās vai akciju grupās, piemēram, indeksu fondos.
Kā ieguldīt neizmantotos līdzekļus ir atkarīgs no uzņēmuma statusa un uzņēmējdarbības veida. Kopumā jebkura organizācija, kurai regulāri ir lielas papildu naudas summas, parasti gūtu labumu no pārpalikuma ieguldīšanas. Uzņēmumi, kas ir mazāk reģistrēti vai kuriem ir citi faktori, kas ietekmē to drošību, iespējams, nevarēs ieguldīt tik daudz, bet bieži vien gūs labumu no kāda veida ieguldījumiem, lai palielinātu savas ilgmūžības iespējas.
Dažreiz var būt grūti izvairīties no nelietderīgu līdzekļu turēšanas. Piemēram, dažām organizācijām var būt cikliskas vajadzības, kuru dēļ atkarībā no perioda ir nepieciešami dažādi likviditātes apjomi. Tas var izraisīt noteiktus periodus, kad ir pārāk daudz dīkstāves līdzekļu. Organizācijai ar šīm vajadzībām var būt grūti iegūt maksimālo atdeves likmi, jo tā var piesaistīt tikai noteiktu summu ilgtermiņa ieguldījumiem.
Īstermiņa ieguldījumi, piemēram, naudas tirgus fondi, var būt noderīgs veids, kā uzņēmumiem ar cikliskiem peļņas un tēriņu modeļiem gūt peļņu, vienlaikus saglabājot skaidru naudu. Ja uzņēmumam ir finansiāli ērti, tas var arī izvēlēties veikt dažus agresīvus ieguldījumus. Jebkurā gadījumā organizācijai pirms ieguldīšanas ir saprātīgi veikt rūpīgu finanšu novērtējumu, lai izvairītos no ikdienas naudas nepieciešamības.
Pirms dīkā esošo līdzekļu ieguldīšanas, papildus izlemšanai, kāda summa ir nepieciešama ikdienas darbībai, ir prātīgi paturēt finanšu spilvenu neparedzētiem izdevumiem. Šo summu var atrast, nosakot gan ikdienas, gan periodiskās izmaksas. Tad, lai gan nav iespējams paredzēt visus papildu izdevumus, organizācijas vēstures izpēte var atklāt šo papildu izmaksu iespējamo raksturu un apjomu.