Ditransitīvs darbības vārds ir darbības vārda veids, kam teikumā ir nepieciešams gan tiešs objekts, gan netiešs objekts, lai teikuma nozīme būtu pilnīga. Šāda veida darbības vārdi parasti tiek lietoti, ja kaut kas tiek dots vai apmainīts starp divām vai vairākām pusēm, jo kaut kas ir tiešais objekts un saņēmējs ir netiešais objekts. Ditransitīva darbības vārda piemērs ir “dot” teikumā “Cilvēks iedeva kaķim zivi”. Tas ir pretstatā monostransitīviem darbības vārdiem, kuriem nepieciešams tikai tiešs objekts, un intransitīviem darbības vārdiem, kuriem nav nepieciešams nekāds objekts.
Veids, kādā darbības vārdi mijiedarbojas ar saviem objektiem, tiek saukts par darbības vārda “valenci”, kas ir vērtība, kas norāda, cik objektu ir nepieciešams, lai darbības vārda lietojumam būtu jēga. Viena valence attiecas uz intransitīvu darbības vārdu, kas ir darbības vārds, kuram nav nepieciešams nekāds objekts. Teikā “Kaķis gulēja” darbības vārds “gulēja” darbojas kā nepārejošs darbības vārds, jo ir tikai subjekts “Kaķis” un predikāts vai darbības vārds “gulēja”. Lai gan kaķis, iespējams, ir kaut ko gulējis, tas nav nepieciešams, lai teikumam būtu pilnīga nozīme.
Tas ir pretstatā monotransitīvajam darbības vārdam, kura valence ir divi un kas norāda darbības vārdu, kuram nepieciešams tiešs objekts. Teikumā “Es nopirku maisu” darbības vārds “pirkt” ir monotransitīvs, jo tam ir nepieciešams tiešs objekts, kas tika nopirkts. “Es” ir teikuma priekšmets, un “nopirku” ir darbības vārds, savukārt “soma” darbojas kā tiešais objekts, kas norāda objektu, uz kuru subjekts veica darbības vārda darbību.
Ditransitīvs darbības vārds, kura valence ir trīs, ir darbības vārds, kuram ir nepieciešams gan tiešs, gan netiešs objekts, lai teikums būtu pilnīgs un tam būtu pilnīga jēga. Ditransitīva darbības vārda piemērs ir vārds “dot” teikumā, piemēram, “Cilvēks iedeva kaķim zivi”. Šajā teikumā “vīrietis” tagad ir teikuma priekšmets, un “deva” ir ditransitīvais darbības vārds. Tiešais objekts teikumā joprojām ir “zivs”, jo šī lieta tiek dota, un tagad “kaķis” ir kļuvis par netiešo objektu, kas saņem teikuma darbību.
Dažiem darbības vārdiem var būt atšķirīga valence, un tie var darboties kā intransitīvs, monotransitīvs vai ditransitīvs darbības vārds atkarībā no tā lietojuma konkrētā teikumā. Darbības vārdu “deva” var lietot teorētiskā vai filozofiskā nozīmē, piemēram, “Viņš deva”, lai norādītu uz došanas vispārīgo domu; var pieprasīt tikai tiešu objektu teikumā, piemēram, “Viņš atdeva visu, ko varēja”; vai kļūt par ditransitīvu darbības vārdu tādā izteikumā kā “Viņš iedeva vīrietim cepuri”. Ir arī daži bezpersoniski darbības vārdi, kuru valence var būt nulle un kuriem nav nepieciešams subjekts vai nekādi objekti, piemēram, laikapstākļi, piemēram, “Lija lietus”.