Termins “dzimumlocekļa uztriepe” var attiekties vai nu uz medicīnisko pārbaudi, kas veikta, lai atklātu urīnceļu problēmas un seksuāli transmisīvās slimības vīriešiem, vai uz šajā pārbaudē izmantoto instrumentu. Ir daži dažādi veidi, kā pārbaudīt un atklāt šāda veida infekcijas un slimības, taču faktiski šūnu paraugu ņemšana vai “iztriepes” noņemšana no dzimumlocekļa iekšpuses parasti ir viens no precīzākajiem, kā arī viens no ātrākajiem. Pārbaude pati par sevi parasti nav patīkama, taču tā neaizņem ilgu laiku un vairumā gadījumu nav sāpīga ilgi.
Rīka pamati
Fiziskais dzimumlocekļa tampons parasti ir garš, plāns un izgatavots no cietas, sterilas plastmasas ar vates galu, atšķirībā no parastajiem ausu tamponiem. Tas ir paredzēts ievietošanai dzimumlocekļa galā caur urīnizvadkanālu. Vairumā gadījumu tas ir pietiekami garš, lai ārsts vai mediķis, kurš veic testu, varētu noturēt galu drošā attālumā no dzimumlocekļa gala ar pietiekamu sviru, lai droši virzītu tamponu iekšā un ārā. Ja tas tiek izdarīts pareizi, kokvilnas augšdaļa savāks urīnizvadkanāla izdalīšanos un citas šūnu vielas, kas ir būtiskas lielākajai daļai diagnozes noteikšanas.
Tamponi parasti ir paredzēti vienreizējai lietošanai, un tie parasti tiek iesaiņoti atsevišķi. Ārsti un medmāsas atvērs katru tamponu, valkājot sterilus pārbaudes cimdus, lai pārliecinātos, ka tie nepiesārņo testa vietu. Dzimumlocekļa gala noslaukīšana ar dezinfekcijas salveti ir arī izplatīta prakse. Jebkuras svešas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir no pacienta vai pārbaudītāja, testa rezultātus var padarīt nederīgus.
Kā tas tiek izmantots
Dzimumlocekļa tampona lietošana parasti ir diezgan vienkārša, lai gan ir nepieciešama piesardzība, lai izvairītos no ievainojumiem vai pārmērīgām sāpēm. Vairumā gadījumu tamponam ir jāpaceļas pa dzimumlocekļa kātu vismaz par collu (apmēram 2.5 cm). Kad tas ir ievietots, persona, kas veic testu, to pagriezīs vairākas reizes, lai pārliecinātos, ka šūnas tiek savāktas. Pacientiem parasti tiek lūgts atturēties no urinēšanas vismaz divas stundas pirms testa, jo urinēšana var izskalot daudzas šūnas, kas nepieciešamas precīzas diagnozes noteikšanai.
Kad tampons tiek izņemts no pacienta ķermeņa, tas parasti nekavējoties jāievieto sterilā maisiņā vai traukā, lai nosūtītu uz laboratoriju testēšanai. Pēc tam laboratorijas tehniķi uzsmērēs savāktās šūnas uz priekšmetstikliņiem un izpētīs tos, parasti zem mikroskopa un dažreiz ar krāsvielu vai traipu palīdzību.
Kāpēc tas tiek izmantots
Urīnvada šūnu uztveršana un izpēte ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā diagnosticēt problēmas un slimības, kas ietekmē urīnceļus. Ikreiz, kad pacientiem parādās izdalījumi no dzimumlocekļa, veselības aprūpes sniedzēji bieži pasūta uztriepes testu, lai iegūtu vairāk informācijas par to, kas tieši notiek. Testu regulāri veic arī vīriešiem, kuriem ir aizdomas par gonoreju vai hlamīdiju, divām ļoti lipīgām seksuāli transmisīvām slimībām (STS).
Drošības pasākumi
Tamponu noņemšanas process parasti ir nepatīkams lielākajai daļai vīriešu, taču tam nevajadzētu būt īpaši sāpīgam. Stipras sāpes bieži vien liecina, ka kaut kas ir nogājis greizi: piemēram, tampons var būt ievietots pārāk tālu, vai arī tas var būt iespiests ar pietiekamu spēku, lai caurdurtu audus vai salauztu ādu. Dažkārt ir iespējams iegādāties “mājās” uztriepju komplektus, lai paši diagnosticētu dažādas STS, taču lielākā daļa ekspertu neiesaka šo pieeju tikai tāpēc, ka ir viegli nodarīt savainojumus.
Ļoti svarīgi ir arī sterili apstākļi. Dzimumlocekļa mitrie audi mēdz būt ļoti jutīgi pret mikrobiem, baktērijām un citiem ārējiem elementiem. Pirms darba sākšanas parasti ir laba ideja rūpīgi nomazgāt vietu ar ziepēm un ūdeni; cimdu nēsāšana ir arī ļoti svarīga. Arī pats tampons ir jātur tīrs un sauss gan pirms, gan pēc procedūras, lai nodrošinātu precīzus rezultātus un novērstu savstarpēju piesārņojumu.