Dzintara istaba attiecas uz skaistu telpu, kas izveidota no aizvēsturiskas vielas, dzintara un gandrīz neskaitāmiem dārgakmeņiem. Tā ir daudzu vēsturnieku iecienīta tēma, jo tā atspoguļo vienu no lielākajiem 20. gadsimta noslēpumiem. Telpu 18. gadsimtā pasūtīja Prūsijas karalis Frīdrihs, taču daudzajiem iesaistītajiem amatniekiem telpas pabeigšana prasīja daudz ilgāku laiku, nekā bija cerēts. Astoņus gadus pēc pasūtījuma karalis Frederiks bija miris, un viņa pēctecis karalis Frederiks Viljams I bija vienaldzīgs pret daudzo dzintara paneļu skaistumu un meistarību. Kā diplomātijas aktu Frederiks Viljams I telpu pilnībā atdeva Krievijas Pēterim Lielajam.
Krievi prasīja daudz laika, cenšoties izlemt, kur Krievijā novietot istabu, un galu galā apsprieda telpas izvietošanu Katrīnas pilī. Vienīgā problēma ar šo izvēli bija tā, ka Prūsijā ražotie dzintara paneļi bija mazāki par telpas izmēriem, tāpēc pie projekta tika aicināti strādāt amatnieki, īpaši mozaīkas meistari, veidojot vairāk ar akmeni apšūtu paneļu. Kad Dzintara istaba beidzot tika pabeigta un novietota Katrīnas pilī, tā bija kā iekāpšana kvēlojošā zeltā.
Diemžēl, lai gan Dzintara istaba rotāja Katrīnas pili līdz Otrajam pasaules karam, tai nebija jāpaliek tur mūžīgi. Kad Vācija Otrā pasaules kara laikā iebruka Padomju Savienībā, tika mēģināts noņemt paneļus no Katrīnas pils, taču tie bija nesekmīgi. Vācija pilnībā paņēma Dzintara istabu un izstādīja to gadu Kēnigsbergas pilī 1942. gadā.
Tas ir tad, kad telpas noslēpums patiešām aizrauj sazvērestības teorētiķus un vēsturniekus. Sabiedroto spēki bombardēja teritoriju ap Kēnigsbergas pili, un ir vairāki dažādi stāsti par to, kas tika darīts, lai “glābtu” telpu. Dažos pārskatos teikts, ka karavīriem tika dota pavēle pilnībā iznīcināt istabu, bet citos teikts, ka telpu noslēpuši dažādi nacistu armijas karavīri. Abos stāstos var būt kāda patiesība. Gadu gaitā ir atjaunojušies daži mozaīkas gabali, bet lielākā daļa Dzintara istabas ir vai nu iznīcināta, vai arī palikusi paslēpta vai aprakta.
Pēdējā laikā Krievija uzsāka milzīgu projektu – Dzintara istabas rekonstrukciju, kas tagad atrodas Katrīnas pilī un ir atvērta publikas apmeklējumiem. Skatoties uz rekonstrukcijas medainajām krāsām, kas pēc visa spriežot ir līdzīga oriģinālajai telpai, viņiem joprojām ir jābrīnās, kur palika sākotnējā Dzintara istaba. Tas ir noslēpums, ko mēs, iespējams, nekad pilnībā neuzzināsim, taču tas noteikti ir bijis daudzu autoru temats, un ir izstrādātas daudzas teorijas par oriģināla slēpto esamību.