Dzirdes apmācība ir process, kas ietver smadzeņu mācīšanu klausīties. Cilvēki bez dzirdes traucējumiem un dzirdes apstrādes traucējumiem iemācās klausīties dabiski ļoti agrā vecumā un var neatcerēties šo procesu. Šāda veida apmācību laikā cilvēkiem tiek nodrošināti dzirdes stimuli un apmācība, kas palīdz iemācīties atpazīt un atšķirt skaņas. Dzirdes apmācību parasti uzrauga audiologs vai runas valodas patologs.
Cilvēki ar vājdzirdību var izvēlēties valkāt dzirdes aparātus vai kohleāros implantus, lai uzlabotu dzirdi. Šīs ierīces var valkāt visu laiku vai daļu laika, atkarībā no pacienta vēlmēm, un pacients var izvēlēties turpināt lietot zīmju valodu un citus saziņas paņēmienus papildus runāšanai. Tomēr ar implanta vai dzirdes aparāta ievietošanu vien nepietiek. Ierīce ir jānoregulē tā, lai pacients varētu ērti dzirdēt un pacientam jāiemācās interpretēt skaņas, kas nonāk ausī. Tam nepieciešama dzirdes apmācība, pacientiem klausoties mūziku, runātos vārdus un citus dzirdes stimulus.
Sākotnēji uzstādot šīs ierīces, tas var būt nepārspējami. Ausī iekļūst trokšņu plūdi, un smadzenēm ir grūtības to interpretēt. Laika gaitā dzirdes apmācība ļauj pacientam atšķirt dažādas skaņas un piešķirt skaņām nozīmi. Piemēram, taures attīstās no skaļiem un nepatīkamiem trokšņiem līdz brīdinājuma signāliem, kas brīdina cilvēkus par briesmām. Bez apmācības tādas ierīces kā dzirdes aparāti pacientam nav īpaši noderīgas.
Cilvēki ar dzirdes apstrādes traucējumiem var gūt labumu arī no dzirdes apmācības. Dzirdes apstrādes traucējumu gadījumā dzirde funkcionāli ir laba, bet smadzenēm ir grūtības uztvert informāciju. Runas valodas patologs strādā ar pacientu, lai palīdzētu viņam atpazīt skaņas, atšķirt tās un attīstīt klausīšanās prasmes. Šāda rakstura apmācības var sniegt arī cilvēkiem, kas atveseļojas pēc insulta un citām traumām, kas apgrūtina dzirdes apstrādi vai bojā dzirdi.
Daži cilvēki ir norādījuši, ka dzirdes apmācība var būt noderīga arī pacientiem ar autisma spektra traucējumiem un citiem intelektuālās un attīstības traucējumiem. Lai gan to nav oficiāli apstiprinājušas profesionālas organizācijas, piemēram, Amerikas Pediatrijas akadēmija, šī ārstēšana var būt viena no iespējām, kas jāapsver. Šāda veida apmācība var palīdzēt pacientiem, kuri ir jutīgi pret dzirdes stimuliem, tikt galā ar apkārtējo pasauli, kā arī uzlabot komunikācijas prasmes un palīdzēt pacientiem justies ērtāk trokšņainā vidē. Ir svarīgi atzīmēt, ka ārstēšana, piemēram, dzirdes apmācība, nav ārstēšana, bet gan pieejas vadībai, kas var palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar savu vidi.