Kas ir dzirdes diskriminācija?

Valoda sastāv no fonēmām. Fonēma ir mazākā iespējamā skaņa vārdā, un tā ne vienmēr ir saistīta ar pareizrakstību. Piemēram, vārdam “nakts” ir trīs fonēmas: skaņa “n”, skaņa “acs” un skaņa “t”. Kad cilvēki klausās valodu, viņu smadzenes sakārto dažādas skaņas nozīmīgos gabalos, kurus var interpretēt kā vārdus. To sauc par fonoloģisko apziņu.

Cilvēki ar dzirdes diskriminācijas traucējumiem var šķist kurli vai vājdzirdīgi. Viņi var nereaģēt uz runāto valodu, ja ir fona troksnis, vai arī viņi var saprast skaņas nepareizi. Problēmas ar šo spēju parasti ir saistītas ar smadzenēm, nevis ar pašu ausi. Tas nozīmē, ka persona var dzirdēt, bet viņš vai viņa dzird lietas “nepareizi”. Medicīnas speciālists var diagnosticēt traucējumus pēc tam, kad testi ir parādījuši, ka nav fizisku dzirdes problēmu.

Bērni ar šiem traucējumiem bieži atpaliek skolā, jo īpaši lasīšanas un pareizrakstības jomā, jo viņiem trūkst fonoloģiskās izpratnes, kas nepieciešama, lai izveidotu attiecības starp skaņām un simboliem, kas tos attēlo. Dažreiz šķiet, ka viņiem ir runas traucējumi vai stostīšanās, jo viņi nevar precīzi radīt valodas skaņas, kuras viņi nedzird pareizi. Šie bērni var arī nespēt saprast skolotāju, kas nav viņiem pretī vai nerunā tieši, vai arī viņiem būs grūti izdalīt valodas skaņas, ja ir kāds fona troksnis.

Wepman’s Auditory Diskriminācijas tests (WADT) ir novērtēšanas rīks, ko parasti izmanto, lai diagnosticētu dzirdes apstrādes traucējumus maziem bērniem. Šajā pārbaudē bērns tiek sēdināts tā, lai viņa neredzētu pārbaudītāju. Eksaminētājs nolasa virkni minimālu pāru vai vārdu, kas atšķiras tikai ar vienu fonēmu, piemēram, “bits/bedre” vai “kuģis/aita”. Dažiem vārdu pāriem nav atšķirību, un bērnam tiek piešķirts vērtējums, pamatojoties uz to, cik pārus viņa pareizi identificē kā vienādus vai atšķirīgus. Citos testos var tikt lūgts bērnam atkārtot vārdus pārbaudītājam vai pateikt vārdu, kam trūkst skaņas.