Dzīvsudraba barometrs ir ierīce, kas izmanto dažādas mēģenē esošā dzīvsudraba fizikālās īpašības, lai izmērītu barometrisko spiedienu, ko sauc arī par gaisa spiedienu vai atmosfēras spiedienu. Spiediena izmaiņas tiek izmantotas, lai prognozētu nenovēršamas laikapstākļu izmaiņas, tāpēc barometri ir noderīgi laika prognozēšanas instrumenti. Piemēram, kad barometriskais spiediens pazeminās, iespējams, ir ceļā vētras, lietus vai vējš. Savukārt barometriskā spiediena paaugstināšanās varētu liecināt, ka drīzumā varētu iestāties sauss, gaišs laiks. Barometrisko rādījumu interpretācija var būt diezgan precīza, taču tā ir neprecīza zinātne — nav garantijas, ka laikapstākļi darbosies tā, kā paredzēts.
Dzīvsudraba barometram ir divas galvenās sastāvdaļas: ar dzīvsudrabu pildīta caurule, kas ir aizvērta vienā galā, un dzīvsudraba rezervuārs. Dzīvsudraba caurule tiek apgriezta rezervuārā tā, lai slēgtais gals būtu vērsts uz augšu un atvērtais gals būtu daļēji iegremdēts rezervuārā. Daļa dzīvsudraba ieplūst no caurules rezervuārā, radot vakuumu caurules slēgtā gala augšpusē. Caurule parasti ir aptuveni 3 pēdas (0.9 metrus) gara, un tajā ar regulāriem intervāliem ir marķējumi, parasti collās vai milimetros, ko izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu spiediena izmaiņas.
Dzīvsudraba augstums caurulē mainās, mainoties atmosfēras spiedienam, jo dzīvsudrabs rezervuārā ir jutīgs pret šīm izmaiņām. Kad barometriskais spiediens palielinās, dzīvsudraba rezervuāra virsmai tiek pielikts spēks, liekot līmenim caurulē palielināties. Un otrādi, kad spiediens pazeminās, tiek pielikts mazāks spēks un dzīvsudraba līmenis caurulē samazinās. Dzīvsudraba svars caurulē ir līdzsvarots ar gaisa svaru virs rezervuāra. Marķējumi caurules sānos tiek izmantoti, lai pēc iespējas precīzāk izmērītu spiediena līmeņus.
Dzīvsudraba barometrs ir plaši izmantots rīks zinātnē, jo īpaši ķīmijā. Spiediena mērīšanai izmanto daudzas vienības; gadiem dzīvsudraba staba milimetri jeb mm Hg bija izvēles mērvienība. Viens milimetrs dzīvsudraba staba parasti tiek saukts par vienu torr, pēc Evangelistas Torricelli, kurš izgudroja šo barometru. Viena atmosfēra ir vienāda ar 29.9 collām (760 mm) dzīvsudraba staba vai 760 mm H; atmosfēras ir spiediena mērvienības, ko izmanto starptautiskajā standartā jeb SI mērīšanas sistēmā. Standarta spiediens ir viena atmosfēra jeb 760 dzīvsudraba staba milimetri, un tas ir bāzes spiediens, ko izmanto daudzos zinātniskos aprēķinos.