Ekonomiskais šoks ir jebkurš negaidīts notikums, kas krasi ietekmē ekonomisko sistēmu. Parasti termins “ekonomiskais šoks” īpaši attiecas uz notikumiem, kas notiek ārpus noteiktas ekonomiskās sistēmas, bet joprojām būtiski ietekmē sistēmu. Tomēr dažos gadījumos šis termins tiek piemērots būtiskiem, bet negaidītiem notikumiem, kas notiek sistēmā. Šoki mēdz izpausties vai nu piedāvājuma šoku vai pieprasījuma šoku veidā; piegādes satricinājumi ir daudz biežāki. Ekonomiskajā sistēmā “piedāvājums” un “pieprasījums” attiecas uz konkrētas preces vai preču grupas pieejamību un vēlmi tirgū.
Piedāvājuma ekonomiskā šoka gadījumā kāds negaidīts notikums krasi ietekmē konkrēta produkta vai pakalpojuma piegādi. Ja konkrētas preces vai pakalpojuma piedāvājums ievērojami samazinās, tās izmaksām ir tendence pieaugt un pieejamībai ir tendence samazināties. Šo ekonomikas stagnācijas un inflācijas kombināciju parasti dēvē par stagflāciju. Savukārt pozitīvs piedāvājuma šoks parasti izraisa pieejamības pieaugumu un cenas samazināšanos. Ja tas notiek, nereti piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, kā rezultātā rodas nepārdodams preču pārpalikums.
Savukārt pieprasījuma ekonomikas šokā negaidīts notikums pēkšņi un būtiski maina pieprasījumu pēc konkrētas preces vai pakalpojuma. Ietekme, ko tas atstāj uz ekonomiku, ir līdzīga piegādes ekonomiskā šoka ietekmei. Kad pieprasījums ievērojami palielinās, cenas pieaug un pieejamībai ir tendence samazināties; kad pieprasījums samazinās, cena samazinās un pieejamība saglabājas augsta. Pēkšņs, krass piedāvājuma vai pieprasījuma pieaugums un samazinājums tiek saukts attiecīgi par pozitīviem un negatīviem piedāvājuma vai pieprasījuma satricinājumiem. Gan piedāvājuma, gan pieprasījuma satricinājumi ir īslaicīgi; galu galā ekonomika atgriežas pie sava veida līdzsvara.
Ekonomisko šoku var izraisīt daudzi dažādi notikumi, no kuriem daži ir cilvēku darbības rezultātā, bet daži vienkārši nejaušības dēļ. Dabas katastrofas var izraisīt ekonomiskus satricinājumus, iznīcinot preču krājumus, iznīcinot dažādus ražošanas līdzekļus vai radot pēkšņu pieprasījumu pēc dažādām celtniecības vai medicīnas precēm. Jaunu tehnoloģiju ieviešana var izraisīt arī ekonomisku šoku, jo jaunā tehnoloģija dažos gadījumos var krasi palielināt konkrēta produkta piedāvājumu. Pieprasījuma satricinājumus parasti izraisa valdības darbība; nodokļu palielināšana vai samazināšana vai izmaiņas monetārajā vai fiskālajā politikā var izraisīt neparedzētas izmaiņas patērētāju pieprasījumā.