20. gadsimta sākumā instrumentu veidotāji radīja elektrisko kontrabasu — stīgu instrumentu, kuram ir iebūvēts skaņas pastiprinātājs ar elektroniskām vadības ierīcēm. Mūziķi šo instrumentu dēvē arī par elektrisko vertikālo basu, lai to nesajauktu ar basģitāru. Kontrabass ir šī instrumenta atskaņotā muzikālā oktāva, kas atrodas vienu oktāvu zem čella jeb viena basa. Oriģinālais kontrabass, kas atgādina milzu vijoli, ir akustisks stīgu instruments.
Jau 1950. gados tirgū parādījās dažādi elektrisko kontrabasu dizaini. Divi galvenie stili ir saglabājušies līdz 21. gadsimtam. Viens dizains ir klasiskā akustiskā kontrabasa mazāka versija. Tas saglabā oriģinālā akustiskā kontrabasa pamatformu, taču parasti tas nepārsniedz 75 procentus no akustiskā instrumenta parastā izmēra. Otrajā dizainā, kas pazīstams kā nūju bass, ir saglabāts tikai statnis, kurā ir instrumenta stīgas un elektronika.
Papildus palielinātajam skaņas skaļumam, ko nodrošina pastiprinātājs, abi šie dizaini piedāvā mūziķiem priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem instrumentiem. Elektriskajām versijām ir mazāks svars un tilpums, tāpēc tās ir vieglāk transportēt. Tie arī dod mūziķiem iespēju novietot instrumentu uz statīva treniņu un priekšnesumu laikā, kas var samazināt fizisko stresu, ar ko saskaras basģitāristi, kuri parasti tur instrumentu vertikāli, noliekot ķermeni uz priekšu.
Elektriskajam kontrabasam ir četras vai piecas stīgas. Tie parasti ir izgatavoti no viegla tērauda. Pirms atskaņošanas katra no šīm stīgām ir pareizi jāpievelk, izmantojot roktura augšdaļā esošās skrūves, lai samazinātu atslābumu, kas varētu kropļot instrumenta skaņu. Cilvēks spēlē šo instrumentu ar loku vai cērti.
Kontrabasa un elektriskā kontrabasa toņu diapazons jeb balss ir viszemākais no visiem stīgu instrumentiem. Mūziķi, kuri spēlē elektrisko kontrabasu, visu savu mūziku atrod no mūzikas partitūras basa atslēgas. Faktiskās basģitāristu atskaņotās notis ir vienu oktāvu zem basa atslēgas zemākās nots.
Klasiskajos skaņdarbos elektriskā kontrabasa muzikālā daļa ir līdzīga sitaminstrumentiem, piemēram, bungām. Pieredzējuši basģitāristi, kas spēlē pastiprināto instrumentu, var izmantot tā uzlabotās iespējas un dot ieguldījumu zemāka diapazona notis skaņdarba harmonijā. Džeza priekšnesumos elektriskais kontrabass bieži spēlē solo, kas akcentē skaņdarba melodiju.