Elektroniskajās slēdzenēs tiek izmantoti tādi komponenti kā magnēti, solenoīdi un motori, nevis mehāniski slēdži. Dažas no šīm ierīcēm izmanto tastatūras, citām ir magnētiski vai optiski karšu lasītāji, un visdrošākajās versijās tiek izmantotas abas. Elektroniskajās slēdzenēs dažkārt kā rezerves variants ir iekļauti arī mehāniskie slēdži, un tādā gadījumā parasto atslēgu var izmantot, lai apietu citas drošības metodes. Lielākā daļa šo ierīču darbojas ar baterijām, tāpēc, lai tās varētu turpināt darboties, tās laiku pa laikam ir jāapkopj. Elektroniskās slēdzenes parasti tiek uzstādītas uz durvīm, taču tās var izmantot arī seifu nostiprināšanai un citos līdzīgos lietojumos.
Ir divi galvenie elektronisko slēdzeņu veidi. Viena izplatīta versija ir atsevišķa ierīce, ko var uzstādīt visur, kur tiek atrasta tradicionālā slēdzene. Tā kā šīs vienības ir autonomas, tās parasti var uzstādīt, neprasot nekādas izmaiņas durvīs. Durvju rokturus ar integrētām elektroniskām slēdzenēm var uzstādīt viendurvju durvīs, savukārt elektroniskās aizbīdņi parasti ir paredzēti lietošanai ar dubulturbuma durvīm.
Atsevišķas elektroniskās slēdzenes parasti tiek darbinātas ar akumulatoru, kas nozīmē, ka tās regulāri jāapkopj. Lielākā daļa no šīm ierīcēm ir paredzētas, lai sniegtu zināmu brīdinājumu, kad akumulatora uzlādes līmenis ir zems, piemēram, pīkstiens vai mirgojoša gaisma. Tomēr daudzās atsevišķās vienībās ir arī mehāniskās tvertnes, un tādā gadījumā atslēgu var izmantot, lai pilnībā apietu elektronisko slēdzeni. Tas var būt noderīgi, ja akumulators bez brīdinājuma izlādējas.
Otru galveno elektronisko slēdzenes veidu var izmantot kopā ar piekļuves kontroles sistēmām. Šīs sistēmas ir atrodamas telpās, kur piekļuve visai ēkai vai pat telpām konstrukcijā ir stingri jākontrolē un jāuzrauga. Elektroniskā slēdzene parasti tiek pievienota piekļuves kontroles sistēmai, un tā var saņemt arī ārējo barošanu. Ikreiz, kad tiek aktivizēta slēdzene, tā var informēt sistēmu, ka kāds ir izgājis cauri. Dažos gadījumos piekļuves kontroles sistēma var arī atspējot elektronisko slēdzeni, lai liegtu piekļuvi zonai.
Ir arī vairāki dažādi elektroniskās slēdzenes darbības veidi. Viena izplatīta darbības metode ir tastatūra, kas ir pogu kopa, kas marķēta ar cipariem vai burtiem. Kad pogas tiek nospiestas pareizā secībā, solenoīds vai motors ierīcē var atbrīvot slēdzeni. Otrs galvenais elektronisko slēdzeņu vadības veids ir ar atslēgas karti. Bieži tiek izmantota arī biometrija un citas metodes, īpaši saistībā ar piekļuves kontroles sistēmām.