Elektronisko līdzekļu pārskaitīšanas likums, kas pazīstams arī kā EFT likums vai E noteikums, ir 1978. gada Amerikas Savienoto Valstu tiesību akts, kura mērķis ir precizēt elektronisko līdzekļu pārskaitīšanā iesaistīto personu, tostarp patērētāju, tiesības un pienākumus. Kongress to pieņēma ar izteiktu mērķi precizēt tiesības un pienākumus, kas tika noteikti kā neskaidri saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem. Tādējādi, lai gan ir skartas visu elektronisko naudas līdzekļu pārskaitītāju tiesības un pienākumi, Elektronisko līdzekļu pārvedumu likumā uzmanība tika pievērsta individuālo patērētāju tiesību aizsardzībai.
Saskaņā ar ELP likumu netiek ņemti vērā darījumi, kas veikti ar čeku, vekseli vai cita veida papīra instrumentu. Tā vietā galvenā uzmanība tiek pievērsta darījumiem, kuru izcelsme ir telefona ierīce, elektroniskais terminālis vai dators vai magnētiskā lente; piemēram, bankomāta (ATM) darījums, pārskaitījums tirdzniecības vietā, pārskaitījums pa tālruni vai tieša iemaksa vai izņemšana. Tiek ņemts vērā darījuma veids, kas pilnvaro, dod norādījumus vai dod rīkojumu finanšu iestādei kreditēt vai debetēt kontu.
Daži no Elektronisko līdzekļu pārvedumu likuma mandātiem ir nepārprotami izdevīgi patērētājam. Piemēram, paziņojuma prasībās ir noteikts, ka jebkurai maksai, kas saistīta ar darījumu, ir jābūt pamanāmā un skaidri redzamā vietā uz bankomāta vai ar to jāparāda pirms brīža, kad patērētājs neatsaucami apņemas pabeigt darījumu. Jebkādas maksas, kas šādā veidā nav izpaustas, ir aizliegtas.
Elektroniskajiem līdzekļu pārskaitījumiem, kuros ir iesaistīts patērētāja konts, ELP likums nosaka, ka noteikumi un nosacījumi ir jāatklāj patērētājam, kad tiek noslēgts līgums par pakalpojumu. Turklāt informācijai ir jābūt rakstītai saprotamā valodā, un tajā jāietver tāda informācija kā kontaktinformācija neatļauta līdzekļu pārskaitījuma gadījumā, tiesības pārtraukt maksājumu par iepriekš autorizētu elektronisku līdzekļu pārskaitījumu un kā to izdarīt, kā arī maksa par elektronisko līdzekļu pārskaitījumu. pakalpojumus. Patērētāja finanšu iestādei par jebkādām noteikumu izmaiņām ir jāpaziņo patērētājam rakstiski vismaz 21 dienu pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas. Finanšu iestādēm ir arī jādokumentē elektroniskie līdzekļu pārskaitījumi patērētājiem ar periodiskiem pārskatiem. Pārskatos jāiekļauj maksas un patērētāja atlikumi attiecīgā perioda sākumā un beigās.
Elektronisko līdzekļu pārskaitījumu no patērētāja konta iepriekšēju autorizāciju patērētājs var atļaut tikai rakstiski saskaņā ar Elektronisko līdzekļu pārvedumu likumu. Patērētājs var pārtraukt maksājumu, veicot iepriekš autorizētu elektronisku līdzekļu pārskaitījumu, mutiski vai rakstiski. Ierobežojums ir tāds, ka paziņojums par apstāšanos ir jāsniedz vismaz trīs darba dienas pirms datuma, kurā paredzēts pārsūtīšana. Finanšu iestāde pēc mutiska paziņojuma var pieprasīt apstiprinošu rakstisku atļauju, un tādā gadījumā tai jāinformē patērētājs par prasību un uz to, kur nosūtīt rakstisku paziņojumu, lai to izpildītu.
Elektronisko līdzekļu pārskaitījumu likums paredz arī kļūdu novēršanas protokolu un ierobežo patērētāju atbildību par neautorizētiem pārskaitījumiem. Tajā ir precizēta finanšu iestāžu atbildība gadījumā, ja tās bez attaisnojoša iemesla neveic pareizi izveidotus elektronisko līdzekļu pārskaitījumus vai nespēja kreditēt depozītu vai neaptur maksājumu, ja tas tiek pienācīgi pieprasīts. Tajā arī sīki aprakstītas situācijas, piemēram, Dieva darbības, par kurām finanšu iestāde nav atbildīga.