Sākot ar 2000. gadu, visām Eiropas Savienības valstīm bija pienākums piedalīties automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas shēmā, kas pazīstama kā “EURODAC”, lai izsekotu un identificētu patvēruma meklētājus un tos, kuri ir šķērsojuši robežas nelegāli. Termins EURODAC cēlies no frāzes “Eiropas daktiloskopija”, kas būtībā nozīmē pirkstu nospiedumu noņemšanu. Sistēma paredz, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm robežšķērsošanas vietās ir jānoņem pirkstu nospiedumi noteiktām cilvēku kategorijām. Šie pirkstu nospiedumi kopā ar noteiktu identifikācijas informāciju ir jānosūta uz centralizētu Eiropas datubāzi. Šo datubāzi uztur Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kas nosaka noteikumus par glabāšanas ilgumu un datu drošību.
Viens no EURODAC sistēmas primārajiem mērķiem ir imigrācijas datu racionalizēšana starp valstīm un ātras un efektīvas ar imigrāciju saistītas meklēšanas veicināšana. Eiropas Savienība ir liela struktūra, kurā ir daudzas dalībvalstis. Vienā no šīm valstīm savākto datu pieejamība valdības aģentiem citā valstī var būt sarežģīta. Vismaz imigrācijas jomā šo izaicinājumu var mazināt EURODAC sistēma.
EURODAC nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jānoņem pirkstu nospiedumi jebkurai personai, kas vecāka par 14 gadiem un kura meklē patvērumu tās valsts robežās. Pirkstu nospiedumi ir jānoņem arī personām, kuras ir vecākas par 14 gadiem, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas robežu vai kuras ir konstatētas nelegālas dzīvesvietas valstī. Pirkstu nospiedumi digitāli jānosūta uz ES “centrālo vienību”, kas atrodas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) birojā. Līdztekus pirkstu nospiedumu digitālajai skenēšanai ierakstos ir iekļauta arī ES valsts, kurā pirkstu nospiedumi ņemti, personas dzimums, patvēruma pieteikuma vai nelegālās imigrācijas nodevas vieta un datums, savākšanas un nosūtīšanas datumi, kā arī atsauces numurs.
Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievēro pirkstu nospiedumu nosūtīšanas un uzglabāšanas mandāti. Tomēr citas Eiropas valstis var izvēlēties piedalīties brīvprātīgi. Tādējādi tiek izveidota centralizēta datubāze, kas var būt apkalpojama visā Eiropas kontinentā.
EDAU visus ierakstus glabā centrālajā vienībā līdz desmit gadiem un nodrošina, ka ieraksti ir pieejami jebkuram ES imigrācijas aģentam. Kad centrālajā vienībā nonāk pirkstu nospiedums, kas atbilst jau esošajam pirksta nospiedumam, imigrācijas amatpersonām nekavējoties tiek nosūtīts brīdinājums. Ideja ir ātri identificēt cilvēkus, kuri iepriekš ir lūguši patvērumu citās ES valstīs vai iepriekš ir atklāti nelikumīgi šķērsojot citas ES robežas. Tādā veidā pirkstu nospiedumu noņemšana ir kļuvusi par vienu no ES svarīgākajām kriminālistikas metodēm imigrācijas racionalizēšanai. Ieraksti tiek iznīcināti divus gadus pēc tam, kad persona ir ieguvusi ES pilsonību vai uzturēšanās atļauju; pretējā gadījumā tie tiek iznīcināti pēc 10 gadiem.
Sistēma EURODAC ir bijusi zināmu strīdu objekts, jo īpaši starp privātuma aizstāvjiem. Privātuma aizstāvji apgalvo, ka imigrantu pirkstu nospiedumu glabāšana un atzīmēšana pārkāpj šo imigrantu privātumu un var izraisīt netaisnīgu un nevajadzīgi bargu izturēšanos robežšķērsošanas vietās. No savas puses EDAU ir apsolījis vislielāko rūpību visas informācijas vākšanā un aizsardzībā. EDAU ir arī izveidojis sistēmu, ar kuras palīdzību personas var pieteikties, lai skatītu par viņiem glabāto informāciju. EDAU ir atbildīgs Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.