Katoļu baznīcā klosteri un klosteri atzīst noteiktus dienas laikus lūgšanai. Šīs lūgšanu reizes tradicionāli notiek septiņas reizes dienā. Vespers un Compline noslēdz kanoniskās stundas vakarā.
Bīskaps Tomass Krenmers ir rakstījis Lielbritānijas karalim Henrijam VIII šķiršanās lūgumu no Aragonas Katrīnas. Kad pāvests noraidīja lūgumu, Henrijs veica pasauli mainošo pārtraukumu ar katoļu baznīcu. Krenmers sekoja savam karalim un pēc tam apkopoja anglikāņu liturģiju Kopējo lūgšanu grāmatā. Apzinoties, ka nebūtu politiski izskatīties “pārāk katoļticīgam”, bet, apzinoties, ka cilvēki ir pieraduši lūgties kanoniskajās stundās, Krenmers apvienoja vakara vesperu un komplinea lūgšanas vienā pielūgsmē: Evensong.
Vakardziesma, “vakara dziesma”, tiek teikta vai dziedāta katru dienu lielākajā daļā katedrāļu. Būtībā tas pateicas Dievam par tikko aizvadīto dienu un lūdz viņa aizsardzību nākamajā naktī. Tas ir kluss, pārdomājošs lūgšanu, dziesmu un psalmu kopums, kas lūdz dievlūdzēju būt mierā garā.
Vakardziesmas forma var atšķirties, taču tā parasti tiek piedāvāta atbildēs, psalmos un antifonos saskaņā ar kopējo lūgšanu grāmatu. Dievkalpojums parasti sākas ar atsaucīgu Dieva slavēšanu: preces. Tad bieži tiek dziedāts Magnificat (Marijas dziesma no Lūkas 1:46-55), kam seko Nunc Dimittis (Simeona dziesma no Lūkas 2:28-30) un psalms, piemēram, 67.psalms. Tiek dziedāta himna un atsaucīga lūgšana. tiek teikts. Pēc tam pielūdzēji tiek nosūtīti kalpot.
Svēto Rakstu lasījumi no dienas lekcijas ir iekļauti arī vakara dziesmu dievkalpojumā, kā arī Apustuļa ticības apliecība. Liturģiju var atņemt vai pievienot atkarībā no tā, kāds dievkalpojuma veids tajā dienā tiek izmantots šajā baznīcā. Kopīgo lūgšanu grāmatai un Kopējai pielūgsmes grāmatai ir atšķirīga Eventsong forma, taču abas ir skaistas un nozīmīgas pielūdzējiem.
Kristiešu draudzei kopumā vienmēr ir bijusi noderīga lūgšana gan no rīta, gan vakarā, un Vakara dziesmu dievkalpojums palīdz kristiešiem noslēgt savas dienas ar klusām pārdomām un pateicību Dievam.