Ezra Vestons Lūmiss Pounds dzimis 30. gada 1885. oktobrī Heilijā, Aidaho štatā, ASV. Ezra Paunds, kurš ir labāk pazīstams kā viens no vairāku modernisma kustības grupu virzītājspēkiem, jau kopš dzīves sākuma ir ievērojami ietekmējis mākslu. Vēl mācoties Universitātē, viņš sadraudzējās ar dzejniekiem Hildu Dūlitlu un Viljamu Karlosu Viljamsu un neilgi pēc skolas beigšanas kļuva par galveno skolotāju prestižajā Wabash koledžā Indiānā.
Ezra Paunds devās ceļā uz Eiropu 1908. gadā, īsi piestājot Venēcijā, pirms apmetās Londonā, kur viņu labi uzņēma vietējā literārā kustība. Drīz viņš sadraudzējās ar savu literāro varoni VB Jeitsu un pat strādāja pie viņa par mašīnrakstītāju. Kopā viņi tulkoja japāņu lugas un strādāja pie aptuvenām senās ķīniešu dzejas versijām.
Citu tā laika tēlu ietekmē Ezra Paunds aizsāka imagisma kustību, kas noraidīja populārās romantisma dzejas formas un deva priekšroku vienkāršai, skaidrai valodai. Daudzi slaveni tā laika rakstnieki, tostarp Viljamss, Roberts Frosts un Džeimss Džoiss, ātri pievienojās kustībai.
Ezra Paunda 1914. gadā apprecējās ar mākslinieci Dorotiju Šekspīru un nākamo desmit gadu laikā abi pārcēlās kopā pa Eiropu, līdz 1920. gadu vidum beidzot apmetās uz dzīvi Itālijā, lai rūpētos par saviem gados vecākiem vecākiem, kuri bija pārcēlušies uz turieni, meklējot mierīgu pensionēšanos. Paunds vēlāk atzinās, ka vēl viens iemesls viņa palikšanai Itālijā bija fakts, ka viņa ilggadējā saimniece Olga Rūdža dzemdējusi viņa vienīgo meitu.
Otrā pasaules kara laikā Ezra Paunds nostājās Musolīni režīma pusē un atklāti kritizēja ASV par iesaistīšanos cīņā. Ezra Paunds bija arī atbildīgs par lielāko daļu propagandas, lai palīdzētu Musolīni izveidot jaunu neatkarīgu republiku Itālijas ziemeļos.
ASV spēki arestēja par nodevību, Ezra Paunds uz 12 gadiem tika ieslodzīts Svētās Elizabetes psihiatriskajā slimnīcā. Tūlīt pēc atbrīvošanas viņš atgriezās Itālijā, kur turpmākos 11 gadus pavadīja, daloties mājās ar Olgu Rūdžu. Ezra Paunds nomira Venēcijā 1. gada 1972. novembrī. Daži no viņa pazīstamākajiem darbiem ir “The Cantos” (1915), “Homage to Sextus Propertius” (1919) un “Cavalcanti” – trīs cēlienu opera (1933).