Fiskālā krīze ir situācija, kad valdība nevar finansēt savu parasto darbību, tai skaitā sociālo pakalpojumu sniegšanu, aizsardzības apmaksu un citu valsts funkciju vadību. Ir vairāki veidi, kā valstis var mēģināt risināt fiskālo krīzi, un tie bieži rada grūtības daudziem pilsoņiem. Ir iespējams arī mazākām valdību vienībām, piemēram, štatiem, provincēm un pašvaldībām, piedzīvot savas fiskālās krīzes. Tās var rasties kā daļa no lielākas ekonomiskās problēmas vai neatkarīgas problēmas.
Valdības, kas atrodas fiskālās krīzes stāvoklī, nevar sabalansēt savus budžetus. Viņi neuzņem pietiekami daudz nodokļu ieņēmumu, lai segtu savus izdevumus, un viņi nevar iegūt līdzekļus, peldot valsts parādu. Iespējams, ka tauta jau apkalpo lielu parādu un var sākt nemaksāt. Parasti valdības sāk samazināt pēc iespējas lielāku finansējumu, cenšoties atbrīvot naudu galvenajām funkcijām, taču ar to var nepietikt, lai valdības izdevumi atkal būtu vienmērīgi.
Fiskālajai krīzei turpinoties, tai ir tendence attīstīt sniega pikas efektu. Katra finanšu problēmu brīdinājuma zīme palielina nemieru un bažas, padarot šīs problēmas grūtāku. Piemēram, valsts, kurai ir problēmas ar budžetu, var emitēt valsts obligācijas, lai piesaistītu naudu, un atklātu, ka investori nevēlas tās iegādāties, jo seko līdzi budžeta problēmām. Valdība var sākt izdot parādzīmes, nevis darbinieku algas, radot viļņošanās efektu ekonomikā, jo valdības darbinieki sāk uztraukties par savu izdevumu segšanu.
Dziļās fiskālās krīzes apstākļos valdībai var nākties nemaksāt saistības vai pasludināt bankrotu. Reģionu valdību, piemēram, pilsētu, gadījumā pastāv bankrots un iespēja reorganizēties. Valstu valdībām nav piekļuves bankrota tiesu sistēmai, un tā vietā tām ir jāizvēlas nemaksāt parādus vai lūgt starptautisku palīdzību aizdevumu veidā no tādām organizācijām kā Pasaules Banka. Valdības var arī mēģināt vienoties par parādu atlaišanu, ja tās jau izsniedz aizdevumus no šādām organizācijām.
Fiskālās krīzes laikā politiķi bieži izmanto dažādas pieejas, lai mēģinātu atrisināt problēmu, un tās mēdz būt pretrunīgas. Nodokļu ieņēmumu palielināšana ir nepieciešama, lai sabalansētu budžetu, taču tas var būt sarežģīti ekonomisku grūtību periodos, kad iedzīvotāji un daži likumdevēji pretojas idejai par nodokļu palielināšanu. Arī finansējuma samazināšana, lai samazinātu izdevumus, parasti ir nepieciešama, taču izlemt, ko un par cik samazināt, ir grūts uzdevums.
SmartAsset.