Fitoremediācija ir vides attīrīšanas veids, kas ietver augu un sēņu izmantošanu. Lai gan fitoremediācija var būt lēna un tai ir dažas problēmas, tai ir dažas atšķirīgas priekšrocības, un zinātnieki to pastāvīgi pilnveido, cerot rast vairāk risinājumu globālajai piesārņojuma problēmai. Iespējams, esat redzējuši dažus fitoremediācijas piemērus savā kopienā, sākot no strauji augoša zemes segas stādīšanas, lai novērstu augsnes virskārtas zudumu, līdz ģenētiski modificētu augu izmantošanai, lai izvilktu no grupas smagos metālus.
Fitoremediācijas jēdziens patiesībā ir diezgan sens, lai gan cilvēki apzinājās iespējamās sekas tikai 20. gadsimta beigās. Lauksaimnieki gadsimtiem ilgi ir mainījuši kultūraugus kā fitoremediāciju, novēršot potenciāli bīstamu vielu uzkrāšanos augsnē un bagātinot augsni ar tādiem augiem kā pupiņas, kas piesaista augsnē slāpekli, lai padarītu to pieejamu citiem augiem. Šī prakse radīja plašāku fitoremediācijas praksi, kas ietver augu izmantošanu, lai aktīvi izvilktu piesārņotājus no zemes un ūdens.
Ir vairāki fitoremediācijas veidi. Daudzi augi spēj uzņemt piesārņotājus un tos uzglabāt, kas nozīmē, ka cilvēki var stādīt kokus vai augus un pēc tam tos noņemt pēc tam, kad tie ir izvilkuši piesārņotājus no augsnes. Augus var izmantot arī piesārņojuma izplatības ierobežošanai. Daži augi aktīvi metabolizēs piesārņotājus, sadalot tos nekaitīgās vielās, savukārt citi stimulē mikrobu augšanu, kas var metabolizēt piesārņotājus.
Starp citu, mikrobi tiek izmantoti arī vides atveseļošanā. Vairāki uzņēmumi faktiski ir ģenētiski modificēti mikrobi, kas ēd, piemēram, naftu un kodolatkritumus, un dažādās vidēs pastāvīgi tiek atklāti jauni ekstremofīli organismi. Tas liek domāt, ka baktērijas kādā brīdī var veikt lielāko daļu vides attīrīšanas, spēlējot to pašu lomu, ko tās spēlējušas tūkstošiem gadu.
Protams, fitoremediācijai ir daži trūkumi. Tas aizņem ilgāku laiku nekā daži vides atveseļošanas paņēmieni, un tas prasa pacietību un dažos gadījumos nākamajām paaudzēm paredzētu brīdinājuma zīmju uzstādīšanu. Fitoremediācija ir saistīta arī ar risku, ka pārtikas apgādē tiks ievestas bīstamas vielas, jo, ja piesārņotā vieta netiek rūpīgi kontrolēta, izmantotos augus var apēst vai tie var kalpot par barības avotu pārtikas dzīvniekiem. Daži augi arī piesārņo, jo tie uzņem piesārņotājus, izdalot dažādas vielas, kuras var pārnēsāt ūdens vai vējš.