Frontālie acu lauki (FEF) ir frontālās garozas apgabali, kas atbild par ātru acu kustību koordinēšanu, reaģējot uz vizuāliem stimuliem. Tie atrodas smadzeņu apgabalā, kas pazīstams kā premotoriskā garoza, un tiem ir vairāki savienojumi ar citām smadzeņu daļām, lai ātri apstrādātu sensoro ievadi un reaģētu uz to. Pētījumi par frontālajiem acs laukiem sniedz svarīgu informāciju par redzi un uztveri, kā arī var palīdzēt pētniekiem saprast, kas notiek nepareizi dažiem cilvēkiem, kuriem ir redzes problēmas, kas saistītas ar acu kustību.
Šī smadzeņu zona izraisa sakādisku acu kustību, ļoti strauju kustību veidu, reaģējot uz ārējiem stimuliem. Kad cilvēki lasa, paceļ acis uz augšu, lai redzētu kaut ko pāri telpai, vai kustina acis, lai izsekotu kaut kam interesantam, piemēram, bēgošam briedim, pieres acu lauki koordinē acu kustības, kas nepieciešamas šo uzdevumu veikšanai. Tas prasa augstu izsmalcinātības pakāpi, jo smadzenēm ir jāspēj ātri sakārtot stimulus pēc atbilstības, lai atrastu svarīgu vizuālo informāciju. Tai arī jāuzrauga ķermeņa stāvoklis telpā, lai noteiktu, kā pārvietot acis, lai izsekotu interesējošo objektu.
Savienojumi starp frontālajiem acu laukiem un citām smadzeņu daļām ļauj smadzenēm apstrādāt vizuālo informāciju, piešķirt redzes lauka objektiem prioritātes un izlemt, kā uz to reaģēt. Tas notiek sekundes daļās, jo cilvēkiem ir jāspēj gandrīz acumirklī reaģēt uz stimuliem. Lēna reakcija var būt bīstama, piemēram, ja vadītājs ātri nereaģē uz pretimbraucošu automašīnu nepareizajā joslā.
Uzmanību var izraisīt arī frontālie acu lauki. Viņi izsijā ienākošos datus, lai noteiktu, kuri stimuli prasa tūlītēju vizuālu uzmanību, lai savāktu sīkāku informāciju vai izpildītu uzdevumu. Tas nosaka, kādā virzienā acis pārvietojas. Smadzenēm pastāvīgi jāsver jaunā ienākošā informācija, lai izlemtu, kā novirzīt uzmanību, reaģējot uz mainīgo vidi. Šī informācija var mijiedarboties arī ar citām ķermeņa sistēmām, lai izraisītu atbilstošu reakciju uz stimuliem, piemēram, atslābināties, kad kāds redz izšautu ieroci.
Kļūdas ar neiroloģiskiem ceļiem, kas ved uz priekšējiem acs laukiem un no tiem, var rasties smadzeņu bojājumu vai iedzimtu problēmu rezultātā. Pacientiem var būt problēmas ar fokusu un vizuālās informācijas apstrādi. Tas var apgrūtināt reaģēšanu uz stimuliem; piemēram, pacients var nespēt izsekot personas vai objekta kustībai pa istabu. Tāpat vizuālā meklēšana var būt grūtāka bez pilnībā funkcionējošiem priekšējās acs laukiem.