Pazīstama arī kā oftalmoskopija vai fundoskopija, fundoskopija ir procedūra, kurā tiek pārbaudīta acs aizmugures daļa. Šī acs daļa, kas pazīstama kā dibens, ietver asinsvadus, kas baro aci, tīkleni, optisko disku un koroīdu. Faktiski ir trīs dažādas šāda veida procedūras formas, un tās visas tiek veiktas, izmantojot instrumentu, kas pazīstams kā oftalmoskops vai fundoskops.
Pirmā procedūras versija ir pazīstama kā tiešā fundoskopija. Šajā procesā pacients tiek ievietots aptumšotā telpā, parasti sēdus stāvoklī. Izmantojot oftalmoskopu, uz acs zīlīti tiek novirzīts neliels gaismas stars. Gaisma ir pietiekama, lai ļautu oftalmologam pārbaudīt acs aizmugures daļu, kad pacientam tiek lūgts skatīties dažādos virzienos.
Netiešā fundoskopija ietver pacienta novietošanu daļēji guļus stāvoklī un pilienu lietošanu, kas palīdz acij paplašināties. Plakstiņi tiek turēti atvērti, kamēr uz aci tiek vērsta spilgta gaisma. Veicot šo procedūru, oftalmologs galvā nēsā lampiņu, bieži izmantojot ierīci, kas atgādina kalnraču cepuri. Tādējādi veselības aprūpes speciālistam ir brīvas rokas, lai izmeklējuma laikā ar nelielu instrumentu viegli piespiestu aci, jo pacientam tiek lūgts skatīties dažādos virzienos.
Spraugas lampas fundoskopija ietver arī pacienta novietošanu sēdus stāvoklī un pilienu ievadīšanu acīs. Šķērslampa ietver zoda balstu, kas atvieglo pacientam izmeklējuma laikā nekustīgu stāvokli. Izmantojot šo pieeju, acs ābolā tiek novirzīta šaura gaismas josla, kas ļauj oftalmologam skaidri noteikt visus apstākļus, kas norāda uz kāda veida slimības vai acs degradācijas klātbūtni. Šajā procedūrā izmantotās gaismas intensitāte dažkārt izraisa to, ka pacienti vairākas stundas ir jutīgi pret gaismu, liekot pacientiem izmantot saulesbrilles vai cita veida brilles, lai aizsargātu acis, līdz jutība izzūd.
Cilvēkiem ar cukura diabētu bieži vismaz reizi gadā tiek veikta kāda veida fundoskopija. Atkarībā no viņu stāvokļa smaguma, šāda veida pārbaude jāveic reizi sešos mēnešos. Tas ļauj noteikt visas redzes izmaiņas, kas var rasties slimības progresēšanas dēļ, ļaujot medicīnas speciālistiem izpētīt iespējas, kā samazināt acu bojājumus.