Genu recurvatum jeb “muguras ceļgals” ir ceļa locītavas hiperekstensija līdz lielākai par 5 grādiem. Trīs genu recurvatum veidi ir ārējās rotācijas deformācijas (ERD) recurvatum, iekšējās rotācijas deformācijas (IRD) recurvatum un nerotācijas deformācijas (NRD) recurvatum. Ceļa locītavas hiperekstensija dažreiz ir potītes locītavas novirzes rezultāts; to var izraisīt arī ceļgala traumas, pārmērīga ceļa locītavas vaļība vai stājas ieradumi. Ceļa locītavas hiperekstensija var izraisīt spriedzi priekšējās krusteniskās saites (ACL) un aizmugurējās ceļa struktūrās un izraisīt neatgriezeniskus locītavas bojājumus. Fizioterapeiti bieži pielīmē vai sastiprina ceļgalu pacientiem, kuriem ir īsts recurvatum, un terapeiti nodrošina proprioceptīvu apmācību, muskuļu nelīdzsvarotības korekciju un gaitas apmācību.
Genu recurvatum biežāk sastopams sievietēm nekā vīriešiem. Neparasts pēdas un potītes stāvoklis pastaigas laikā vai traumas, kas saistītas ar ceļgala hiperekstensiju, var izraisīt īstu recurvatum. Simptomi ir sāpes mediālajā tibiofemorālajā locītavā, kas ir ceļgala iekšējā kājas daļa, vai posteriolaterālajās saišu struktūrās ceļa ārējā aizmugurējā daļā. Neārstēts recurvatum izraisa palielinātu audu bojājumu un var izraisīt paliekošu deformāciju, tāpēc svarīga ir savlaicīga diagnostika un ārstēšana.
Ārējās rotācijas deformācijas recurvatum rodas, kad pēda staigāšanas laikā paliek equinovarus stāvoklī, papēdis ir pacelts un pēda ir vērsta uz iekšu, kas izraisa ceļa hiperekstensiju. ERD parasti novēro pacientiem ar insultu, kuru pēdu kustības kļūst patoloģiskas muskuļu tonusa novirzes dēļ. Iekšējās rotācijas deformācijas recurvatum sākas ar patoloģisku gaitu, kurā pēda ir pagriezta uz āru, kā rezultātā cilvēks to kompensē, pārmērīgi izstiepjot ceļgalu, izraisot recurvatuma deformāciju. Nerotāras deformācijas recurvatum gadījumā pēda un potīte atrodas normāli, un ceļgalis ir primārā anomālija. Traumas, kas izraisa ceļgala hiperekstensiju, parasti ir NRD cēlonis.
Visi trīs ģenu recurvatum veidi rada slodzi ceļgalam un izraisīs pieaugošu locītavu deformāciju, ja to nekoriģē. Neārstēta ERD izraisa pieaugošus mīksto audu bojājumus, kā arī pastāvīgas ceļa recurvatum un genu valgus deformācijas. IRD rada mazāk smagu recurvatum deformāciju, kā arī genu varum jeb “priekšgala kājas”. NRD rada pieaugošu stresu ceļa aizmugurējām mīksto audu struktūrām, kas izraisa pieaugošu recurvatum deformāciju.
Ārsti izmanto rentgena starus vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI) kopā ar gaitas analīzi, lai diagnosticētu un klasificētu recurvatum. Pacientiem, kuri cieš no ERD vai IRD, parasti ir nepieciešama pēdu ortopēdija, lai koriģētu potītes stāvokli. Vieglos gadījumos fizioterapeiti var pielīmēt ceļgalu, lai atbalstītu. Pacientiem, kuriem ir smagāks recurvatum, var būt nepieciešamas ceļgalu bikšturi.
Gaitas apmācība, līdzsvara vingrinājumi un proprioceptīvie vingrinājumi var palīdzēt uzlabot vieglu vai vidēji smagu recurvatumu, kā arī vingrinājumi četrgalvu un gastrocnemius muskuļu nostiprināšanai. Ārstēšana ir atkarīga no recurvatuma veida un smaguma pakāpes. Dažos gadījumos nepieciešama operācija, lai labotu ceļa bojājumus.