Kas ir gerontokrātija?

Gerontokrātija ir sabiedrība, kurā dominē vecākie. Gerontokrātijā cilvēkiem, kuri ir ievērojami vecāki par lielāko daļu iedzīvotāju, pieder lielākā daļa politiskās varas, un viņi mēdz dominēt arī uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. Dažos gadījumos gerontokrātija var būt ārkārtīgi stabila, pateicoties nācijas līderu gadu ilgajai pieredzei, taču, kad sabiedrībā notiek straujas pārmaiņas, gerontokrātijām bieži ir grūti tikt līdzi, jo šādai valdības formai ir tendence pietrūkt elastības.

Vēsturiski vairākas valdības ir bijušas gerontokrātijas, pateicoties cieņas izkopšanai pret veciem cilvēkiem. Mūsdienu pasaulē visievērojamākās gerontokrātijas ir komunistisko valstu valdības, kur par savu ietekmi un varu spriež pēc Komunistiskajā partijā pavadītā laika. Rezultātā vara šajās valstīs ir lielā mērā koncentrēta vecāka gadagājuma cilvēku rokās.

Ir teikts, ka gerontokrātija ir sabiedrība, kurā “ļoti vecus vīriešus aizstāj veci vīrieši”, kas ir diezgan trāpīgs raksturojums. Daudzām gerontokrātijām ir politiskās un sociālās sistēmas, kurās vara pieaug līdz ar vecumu, piemēram, komunistiskajās sabiedrībās, radot situāciju, ka jaunāki cilvēki nevar pāriet uz varas amatiem. Tam ir tendence atturēt no jauninājumiem un vizionāriem, kuri, nonākot pie varas, ir pilnībā pārņemti birokrātijā.

Veciem cilvēkiem gerontokrātijā var nebūt oficiālu vadošo amatu, taču viņi noteikti kontrolē varu savās valstīs. Viņi var darboties kā valsts amatpersonu padomdevēji vai strādāt aizkulisēs smalkāk, un viņu ietekme parasti ir ļoti viegli pamanāma un jūtama. Sabiedrībā, kur vara ir ļoti veciem cilvēkiem, ļoti jauni cilvēki bieži tiek smagi diskriminēti.

Viena no gerontokrātijas problēmām, neskaitot netaisnīgo spēku līdzsvaru, ir tāda, ka gados vecāki vadītāji mēdz kļūt ļoti stingri savā ceļā un pieķeras konkrētiem veidiem, kā rīkoties un domāt par lietām. Rezultātā viņi lēni rīkojas, reaģējot uz jaunām sociālajām tendencēm, draudiem un globālām problēmām. Dažos gadījumos tas var padarīt sabiedrību stabilāku, nodrošinot, ka valdība nepūš ar ne mazāko vēja pūtienu, taču galu galā tas var arī radīt problēmas, jo vadītāji kļūst neelastīgi un nevēlas ņemt vērā savas tautas vājās vietas.