Glasswort ir nosaukums, ko lieto dažādu veidu augiem, kas tika izmantoti, lai izgatavotu stiklu uz soda bāzes 16. gadsimta Anglijā, pretstatā potaša vai kālija karbonāta stiklam, kas izgatavots no koksnes pelniem. Daudzi no šiem augiem ir arī ēdami un noteiktos apgabalos tiek uzskatīti par delikatesēm. Līdzīgiem augiem, kas aug Vidusjūrā, bieži tiek dots vispārpieņemtais nosaukums sālszāle.
Lai gan tās nāk no dažām dažādām ģintīm un neveido bioloģiski radniecīgu grupu, tām ir kopīgas noteiktas īpašības. Tie ir sulīgi halofītu augi, kas nozīmē, ka tie saglabā ūdeni un plaukst sāļā vidē, piemēram, jūras krastos un sāls purvos. Dedzinot pelni satur nātrija karbonātu, ko parasti sauc par sodas pelnu, kas ir svarīga stikla un ziepju sastāvdaļa. Lielākā daļa stiklazāles ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) pārstāvji, kas ietver arī bietes, spināti un kvinoju.
Nosaukums stiklazāle pirmo reizi tika attiecināts uz Salicornia ģints augiem, tostarp S. europea jeb parastā stiklazāle un S. bigelovii jeb punduru stiklazāle, kuras dzimtene ir ASV un Meksika. Parish’s stiklazāle (Arthrocnemum subterminale), kas dažkārt tiek klasificēta kā Salicornia suga, ir arī dzimtene Kalifornijā un Meksikā. Daudzi augi pieder arī Sarcocornia ģints, piemēram, pērlīšu stiklazāle (S. quinqueflora) un resngalvju stiklazāle (S. blackiana), kuru dzimtene ir Austrālija. Dažas Sarcocornia sugas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, ir Klusā okeāna stikla kārpiņa (S. pacifica) un Virdžīnijas stiklazāle (S. perennis).
Dažas Austrālijas stikla kārpiņas pieder pie Tecticornia ģints. Krūmu stiklazāle (Tecticornia arbuscula), tāpat kā Parish’s stiklazāle, savulaik tika klasificēta kā Salicornia suga. Salsola kali jeb dzeloņainā stiklazāle ir viena no retajām Eirāzijas izcelsmes stiklazālēm, un tā ir kļuvusi par invazīvu sugu Ziemeļamerikā un Austrālijā. Stikla griķi (Eriogonum salicornioides) pieder Ziemeļamerikas augu grupai, ko parasti sauc par savvaļas griķi, un tā ir vienīgā stikla kārpiņa, kas nepieder amarantu ģimenei.