Magnēti rada magnētiskos laukus vai apgabalus, kuros potenciāli magnētiski materiāli, piemēram, dzelzs, tiek polarizēti un piesaistīti magnētam. Ir divu veidu magnēti: pastāvīgie magnēti un elektromagnēti. Pastāvīgajiem magnētiem ir pastāvīgs magnētiskais lauks, savukārt elektromagnēti rada lauku tikai tad, kad elektriskā strāva iet caur spoli, kas veido daļu no to struktūras. Gredzenu magnēti ir pastāvīgie magnēti, kas izceļas ar savu formu: tie ir apaļi ar caurumu vidū, un šīs formas dēļ tos dažreiz dēvē par virtuļu magnētiem.
Pastāvīgo magnētu radīšanai tiek izmantoti dažādi materiāli. Bieži vien tie ir izgatavoti no viena no materiālu grupas, ko sauc par retzemju zemi, kas ir elementu maisījumi – parasti neodīma, dzelzs un bora vai samārija un kobalta. Alnico magnēti ir alumīnija, niķeļa un kobalta maisījumi. Ir arī vājāki magnēti, kas izgatavoti no magnētiskiem materiāliem, piemēram, dzelzs oksīda, sajaukti ar nemagnētiskiem materiāliem, piemēram, plastmasu vai keramiku. Magnētiskie elementi rada lauku, bet nemagnētiskie elementi piešķir magnēta formu.
Tomēr šie materiāli nav dabiski magnētiski – tiem vienkārši ir magnētisks potenciāls. Rūpnīcās, kurās tie tiek izgatavoti, darbinieki vispirms veido materiālu vēlamajā formā un var pārklāt magnētu, lai padarītu to krāsaināku. Pēc tam tie izlaiž objektu caur spēcīgu elektromagnētu, kas objektā izraisa magnētiskās īpašības, kas saglabājas pat pēc elektromagnēta izslēgšanas. Ja elektromagnēts ir pietiekami spēcīgs, šis process rada pastāvīgo magnētu.
Magnetizācijas procesā uz magnēta tiek izveidoti stabi, kas apzīmēti ar ziemeļiem un dienvidiem, un katrs no tiem atgrūž līdzīgus polus un piesaista pretējos polus. Gredzena magnētu ziemeļu un dienvidu daļas atrašanās vieta ir atkarīga no to polarizācijas veida; viena puse vienmēr ir uz ziemeļiem un viena puse ir uz dienvidiem. Dažreiz magnēts tiek sadalīts tā, ka viena gredzena puse ir uz ziemeļiem, bet otra ir uz dienvidiem, taču dažāda veida polarizācija var radīt magnētus, kas tiek sadalīti ceturtdaļās vai astotajās daļās. Ziemeļu un dienvidu segmenti vienmēr mainās ap gredzenu.
Gredzenu magnēti visbiežāk tiek izmantoti zinātniskos eksperimentos, lai gan tiem ir arī medicīnisks pielietojums. Dažiem cilvēkiem ir implantējami kardiovertera defibrilatori jeb ICD, kas automātiski iedarbojas uz viņu sirdi, ja rodas ritma traucējumi. Ja ierīces nedarbojas, tās var nevajadzīgi šokēt pacientus, izraisot neregulārus ritmus un, iespējams, nāvi. Medicīnas darbinieki dažreiz novieto šos magnētus uz pacientu krūtīm virs ICD, lai atspējotu ierīces.