Harizma ir personības īpašība, kuru patiesībā ir diezgan grūti definēt, jo neviens nav īsti pārliecināts, ko tā patiesībā ietver. Persona, kas tiek raksturota kā “harizmātiska”, parasti tiek uzskatīta par ļoti apburošu, pārliecinošu personību, un bieži tā tiek uzskatīta par gandrīz pārdabisku īpašību, jo šādi cilvēki ir izcili prasmīgi komunikatori, kas bieži vien var būt diezgan pārliecinoši. Viena ievērojama persona, kas bieži tika raksturota kā harizmātiska, bija bijušais ASV prezidents Džons Kenedijs.
Vārdu “harisma” sākotnēji lietoja kristīgās ticības pārstāvji. Tas cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē “dievišķā labvēlība”, un tas tika lietots, lai aprakstītu tādas personas kā Kristus, kas spēja radīt dievišķus brīnumus. Savā agrākajā iemiesojumā šis termins bija daudz mazāk saistīts ar vadības un komunikācijas prasmēm, un daudz vairāk saistīts ar neparastām vai ārkārtējām spējām, kas liecināja, ka indivīds ir Dieva vai svēto labvēlīgs.
Ideju par harizmu kā personības iezīmi 20. gadsimta sākumā ieviesa ievērojamais vācu sociologs Makss Vēbers, kurš pētīja valdības un vadības socioloģiju. Viņš norādīja uz vairākiem šādu dažādu tautu līderu piemēriem, un šis termins sāka iegūt savu dzīvi. Mūsdienās vadītāji un valdības ierēdņi bieži tiek raksturoti kā harizmātiski, tāpat kā ievērojamas reliģiskās amatpersonas, un dažkārt var uzskatīt, ka arī parastam indivīdam piemīt šī īpašība.
Cilvēkam ar harizmu ir gandrīz magnētiska personība, kas apvienota ar lieliskām komunikācijas prasmēm. Kad cilvēki sazinās ar kādu, kam piemīt šī īpašība, viņiem bieži ir labklājības, apmierinātības un drošības sajūta, kas liek viņiem sekot līdzi. Harizma ļauj sazināties ar daudziem cilvēkiem personiskā līmenī, pievēršot uzmanību mazām detaļām, lai viņi justos ērtāk un izveidotu personisku saikni, ko varētu izmantot vēlāk.
Politiķiem tā ir ļoti noderīga īpašība, jo ļauj sazināties ar vēlētājiem un citām amatpersonām. Daudzi cilvēki atceras tikšanās ar harizmātiskiem politiķiem mēnešiem vai gadiem, paņemot šo atmiņu sev līdzi balsošanas kabīnē. Šiem politiķiem ir arī vieglāk paveikt lietas, pateicoties plašajam attiecību tīklam ar cilvēkiem, kuri vēlas viņiem palīdzēt.
Daudzas reliģiskās figūras ir arī ļoti harizmātiskas, izmantojot savas pārliecinošās personības, lai izplatītu reliģijas un ticības vēsti. Piemēram, godājamais Billijs Grehems bieži tiek aprakstīts šādi, tāpat kā Mārtiņš Luters Kings, jaunākais.