Herpangīna ir infekcija, ko izraisa koksaki vīruss A, un to bieži raksturo pēkšņs augsts drudzis, sāpes rīšanas laikā, iekaisis kakls un mazu pūslīšu klātbūtne, kas galu galā izplūst, veidojot bālganas seklas čūlas mutē. Herpanginā novērotās čūlas bieži atrodas mīkstajās aukslējās vai mutes dobumā, mandeles un uvulā. Infekcija bieži notiek vasaras mēnešos, pārsvarā skarot bērnus vecumā no trīs līdz desmit gadiem, retāk sastopama pieaugušajiem un pusaudžiem.
Ir arī citi vīrusi, kas var izraisīt arī herpangīnu, bet ne tik bieži kā koksaki vīruss A. Tie ietver enterovīrusu, koksaki vīrusu B, adenovīrusu, ehovīrusu un herpes simplex vīrusu (HSV). Visbiežāk sastopamie koksaki vīrusa A celmi, kas bērniem izraisa herpangīnu, ir 1. līdz 10., 22., 12. un 16. tips.
Herpangīnu izraisošais vīruss atrodas skarto bērnu izkārnījumos un elpceļos. Šī vīrusa pārnešana uz citiem bērniem galvenokārt notiek fekāli-orālā ceļā, kas nozīmē ar inficētiem izkārnījumiem piesārņotu priekšmetu ievietošanu mutē, kā arī pilienu izplatīšanos no šķaudīšanas un klepus. Kad koksa vīruss A nonāk cilvēka ķermenī, tas var palikt iekšā, lai inkubētu četras līdz 14 dienas. Slimība parasti parādās četru līdz sešu dienu laikā pēc vīrusa uztveršanas.
Ar infekciju saistītie simptomi ir muguras sāpes, galvassāpes, vājums, apetītes zudums, vemšana, siekalošanās un sāpes vēderā. Dažiem inficētiem bērniem var nebūt nekādu simptomu, taču tie joprojām var izplatīt infekciju citiem. Herpanginas ārstēšana bieži ietver atpūtu, daudz šķidruma dzeršanu un pareizu uzturu. Parasti tiek dotas zāles drudža un sāpju mazināšanai.
Herpangina pārsvarā ir viegla vīrusu infekcija, kurā inficētie bērni parasti atveseļojas nedēļas laikā bez jebkādām komplikācijām. Tomēr ir reti gadījumi, kad infekcijas izpausmes ir smagākas. Šādos gadījumos skartajiem bērniem ir dažas neiroloģiskas problēmas un meningīts vai smadzeņu iekaisums. Ir ziņots arī par nāves gadījumiem, kas saistīti ar šo vīrusu infekciju, dažiem zīdaiņiem vecumā no sešiem līdz 11 mēnešiem.
Lai ierobežotu vīrusa izplatību sabiedrībā, profilakses pasākumus galvenokārt iesaka veselības eksperti. Regulāra pareiza roku mazgāšana ir nepieciešams ieradums, lai bērni attīstītos, lai izvairītos no inficēšanās ar šo un citiem vīrusiem un kaitīgiem organismiem. Apziņa par slimības sastopamību apkārtnē ir viens no veidiem, kā laikus diagnosticēt slimību un ierobežot tās izplatību.