Gurni ir lodveida un kontaktligzdas locītava, kur kājas kauls savienojas ar iegurni. Ciskas kauls jeb augšstilba kauls ir lodveida galā, un šī bumba iekļaujas iegurņa kaulā, kas ir ligzda. Šīs locītavas iekšpusē, starp augšstilba kaulu un iegurni, ir gluds skrimšļa slānis, ko sauc par gūžas kaulu. Gūžas kauls ir odere uz ligzdas, kas rada sūkšanu un stabilitāti gūžas locītavas iekšienē, ļaujot vienmērīgi pārvietoties tādām aktivitātēm kā staigāšana vai skriešana — jebkura kustība, kurai nepieciešama gūžas rotācija.
Gūžas kauls ir ļoti svarīgs pareizai gūžas darbībai. Kājai kustoties, tai jāgriežas iegurņa locītavā, un augšstilba kaulam jāspēj slīdēt garām iegurņa kaulam. Ja mugurkauls ir ievainots, gurns nevar vienmērīgi kustēties, un tas bieži izraisa nestabilitāti ar sāpēm un klikšķu vai bloķēšanas sajūtu. Noklikšķināšana un bloķēšana notiek, kad lāpstiņa, kas parasti ir ļoti gluda virsma, ir nolietojusies no atkārtotas lietošanas vai saplīsusi no pēkšņas kustības. Sportistiem, piemēram, skrējējiem, tenisa spēlētājiem un futbolistiem, kuri treniņa laikā bieži izmanto atkārtotas kustības, ir lielāks pārslodzes vai pēkšņu labruma ievainojumu risks.
Gūžas kaula plīsumu parasti diagnosticē ortopēds. Ārsts var pārbaudīt pacienta gūžas kustību, lai pārbaudītu pārkāpumus. Ja ir aizdomas par labras plīsumu, iespējams, ārsts pieprasīs magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) skenēšanu, lai iegūtu skaidrus attēlus un informāciju par plīsuma atrašanās vietu un lielumu.
Labrālas asaru ārstēšana ietver atpūtu no sportiskām aktivitātēm, fizisko terapiju, lai palielinātu elastību, un pretiekaisuma zāļu lietošanu, lai mazinātu iekaisumu ap gūžas kaulu un gūžas locītavu. Pacienti, kuriem joprojām ir sāpes vai kustību apjoma samazināšanās gūžas locītavā, var tikt nosūtīti uz gūžas locītavas artroskopisku operāciju. Šo operāciju parasti veic ar diviem maziem iegriezumiem gūžas ārpusē. Ortopēdiskais ķirurgs izmanto īpašus instrumentus, lai notīrītu un labotu gūžas kaula ievainoto zonu.
Atveseļošanās pēc artroskopiskas gūžas operācijas var ilgt līdz sešām nedēļām, un bieži vien ietver fizikālo terapiju. Veiksmīga operācija var salabot plīsumus vai nodilušās vietas uz kakla, atstājot virsmu gludu. Pēc atveseļošanās pacients parasti atgūst pilnu gūžas kustību diapazonu, un gūžas kauls parasti paliek neskarts. Lai gan ir dažas norādes, ka labras asaras vēlāk var izraisīt gūžas locītavas artrītu, nav konkrētu pierādījumu, un eksperti piekrīt, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi par labras asaru ilgtermiņa ietekmi.