Hipogonādisms ir stāvoklis, kad tiek traucēta dzimumdziedzeru funkcija, kā rezultātā samazinās dzimumhormonu ražošana un, iespējams, samazinās arī dzimumšūnu skaits. Šo stāvokli biežāk novēro vīriešiem, lai gan tas var rasties arī sievietēm. Ar hipogonādismu var būt saistīti vairāki cēloņi, un ārstēšana parasti ietver cēloņa apstiprināšanu un novēršanu, ja iespējams, un papildu hormonu nodrošināšanu, kas aizstās hormonus, ko neražo dzimumdziedzeri.
Dažiem cilvēkiem ir iedzimts hipogonādisms, bet citiem tas var būt iegūts traumas, slimības un citu procesu rezultātā. Ja šis stāvoklis izpaužas bērnībā, tas var traucēt pubertāti, jo dzimumhormoni netiek ražoti atbilstošā līmenī. Arī dzimumorgāni var neizdoties pareizi attīstīties. Pieaugušajiem šis stāvoklis var izraisīt neauglību un dažādas citas problēmas.
Primārā hipogonadismā problēma ir pašās sēkliniekos vai olnīcās. Sekundārā hipogonadismā problēmu izraisa situācija kaut kur citur organismā, piemēram, hipofīzes darbības traucējumi, kā rezultātā samazinās hormonu ražošana, mazāk hormonu sasniedzot dzimumdziedzerus. Ja dzimumdziedzeri nesaņem pietiekami daudz signālu no hipofīzes, tie var pārstāt darboties vai piedzīvot funkciju samazināšanos.
Šo stāvokli var diagnosticēt ar asins analīzēm, lai pārbaudītu hormonu līmeni. Testosterons vīriešiem ir hormons, ko izmanto kā indikatoru, un sievietēm var veikt tādu hormonu testus kā folikulus stimulējošais hormons (FSH). Cilvēkiem, kuriem ir auglības problēmas, bieži tiek veiktas šādas pārbaudes kā daļa no diagnostikas procesa, lai novērstu traucējumus kā iespējamu auglības problēmu cēloni. Šo stāvokli var diagnosticēt arī kā daļu no lielākas medicīniskās problēmas, piemēram, Klinefeltera sindroma vai Tērnera sindroma.
Hipogonādisma ārstēšana ietver testosterona ievadīšanu, lai kompensētu hormonu, ko organisms neražo. Ārsts var izmantot asins analīzes, lai izlemtu par piemērotu devu, un var būt nepieciešami vairāki mēģinājumi, lai noteiktu pareizo devu. Ārsti var arī izpētīt iespējamās ārstēšanas metodes, lai noskaidrotu, vai hipogonādismu var atrisināt, ļaujot organismam pašam ražot nepieciešamos hormonus.
Hormonu līmeņa izmaiņas bieži tiek uzskatītas par dabiskām novecošanas sekām, kas nozīmē, ka gados vecākiem pacientiem stāvoklis dažreiz netiek novērsts. Ārsts var uzskatīt, ka problēma nerada bažas, vai sajaukt šo stāvokli ar normāliem novecošanas procesiem. Vecāki pacienti var apsvērt iespēju konsultēties ar gerontologu vai endokrinologu, kurš koncentrējas uz darbu ar vecākiem pacientiem, lai iegūtu atbilstošu diagnozi un ārstēšanu.