Hologrāfiskā interferometrija ir mērīšanas metode, kas pēta objekta virsmas struktūras izmaiņas. No objekta atstarotā lāzera gaisma tiek ierakstīta hologrammā kā trīsdimensiju ieraksts, kas vēlāk rekonstruēts precīzi. Šo ierakstu var salīdzināt ar oriģinālo objektu vai citām šī objekta hologrāfiskām ekspozīcijām. Salīdzinot, izmaiņas virsmā tiks norādītas ar bārkstīm vai svītrainiem traucējumu rakstiem. Šie modeļi rodas, ja objekta atstarotie gaismas viļņi atšķiras virsmas nobīdes dēļ, traucējot viens otram.
Hologrammu izmantošana dod tai unikālu priekšrocību salīdzinājumā ar parastajām optiskās interferometrijas metodēm. Strukturālās izmaiņas var pētīt, tieši salīdzinot hologrammas, kas izgatavotas no objekta dažādos laikos dažādos apstākļos. Reģistrētā informācija attiecas uz visu objekta virsmu. Pēc tam var novērot pārvietošanas ietekmi uz objektu kopumā.
Ir trīs hologrāfiskās interferometrijas pamatmetodes. Tie ietver reāllaika, vairākkārtējas ekspozīcijas un laika vidējās metodes. Var izmantot gandrīz jebkura viļņa garuma lāzerus. Nepārtrauktus lāzerus parasti izmanto, lai reāllaikā pārbaudītu virsmas izmaiņas un kustību. Impulsu lāzerus vislabāk var izmantot strauji mainīgu parādību izpētē.
Reāllaika hologrāfiskā interferometrija ļauj nekavējoties novērot nelielas izmaiņas objektā, kad tas tiek pakļauts stresam. Pētāmā objekta hologramma ir uzlikta virs paša objekta. Ja objekts tagad ir pakļauts sprieguma faktoriem, jebkura virsmas deformācija tiks novērota kā malas traucējumu modeļi. Šo modeļu mērīšana precīzi atklāj deformācijas lielumu un virzienu.
Vairākas ekspozīcijas metodes izmanto divas vai vairākas hologrāfiskas ekspozīcijas. Sākotnējā hologramma ir objekta miera stāvoklī. Papildu ekspozīcijas tiek veiktas un ierakstītas tajā pašā attēlā, jo pētāmais objekts tiek pakļauts noteiktam stresa faktoram. Galīgajā hologrāfiskajā attēlā ir attēlotas virsmas nobīdes izmaiņas testēšanas laikā. Impulsu lāzerus var iestatīt, lai reģistrētu kritiskos testa intervālus vai objekta stāvokļa izmaiņas.
Vidējā laika metodē hologramma tiek izveidota, kamēr objekts tiek pakļauts periodiskai, nevis pastāvīgai spriedzei. Rezultāts ir objekta vibrācijas modeļa attēls. Hologrāfiskā interferometrija ļauj ļoti precīzi izmērīt sarežģītus vibrāciju modeļus.
Katra no šīm metodēm parāda virsmas pārvietošanās formu, izmēru un virzienu. Hologrāfiskās interferometrijas precizitāte ļauj iegūt nozīmīgus datus no nesagraujošās pārbaudes. Tas padara tehniku īpaši piemērotu kvalitātes kontroles pārbaudei. Precīza datu saglabāšana hologrāfiskā formā ļauj viegli pārveidot digitālā formātā un veikt datorizētu pārbaudi.