Uzņēmējdarbībā horizontālā analīze attiecas uz fundamentālās analīzes veidu, kurā finanšu analītiķis izmanto noteiktus finanšu datus, lai novērtētu uzņēmuma darbību laika gaitā. Analītiķis salīdzina tos pašus vienumus vai koeficientus konkrētam uzņēmumam noteiktā laika periodā, lai novērtētu uzņēmuma izaugsmi šajā laikā. Horizontālo analīzi var veikt arī vairākiem uzņēmumiem vienā un tajā pašā nozarē, lai novērtētu uzņēmuma darbību salīdzinājumā ar konkurentiem.
Horizontālajā analīzē izmantotie dati ir atrodami uzņēmuma finanšu pārskatos, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmu pārskatu. Tās var būt rindas pozīcijas, piemēram, izdevumu pozīcijas, vai arī attiecība. Koeficientu nosaka, salīdzinot divas vai vairākas pozīcijas, piemēram, dalot izdevumus ar neto apgrozījumu, lai noteiktu darbības koeficientu.
Horizontālo analīzi var veikt reizi ceturksnī vai reizi gadā. Veiktspēju var salīdzināt ar iepriekšējo periodu vai, ceturkšņa analīzes gadījumā, ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Ja analītiķis salīdzina vienu un to pašu informāciju no viena ceturkšņa uz nākamo, to sauc par ceturksni uz ceturksni, piemēram, “no ceturkšņa līdz ceturksnim pārdošanas apjoms palielinājās par 10 procentiem”. Ja salīdzinājums ir ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, to dēvē par ceturksni salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, piemēram, “ceturkšņa peļņa pieauga par 3 procentiem”. Sezonālās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, ceturkšņa salīdzinājums parasti ir vērtīgāks, jo tas atspoguļo izmaiņas salīdzinājumā ar to pašu ceturksni pirms gada.
Horizontālās analīzes vērtība ir tās lietderība, salīdzinot viena uzņēmuma rezultātus laika gaitā, lai noteiktu, vai tā finansiālā situācija uzlabojas. Tas ir arī noderīgi, lai salīdzinātu vairāku vienas nozares uzņēmumu rezultātus, lai noteiktu, kuram uzņēmumam laika gaitā ir vislabākie rādītāji. Tas ir visnoderīgākais, salīdzinot vienas nozares uzņēmumus, jo tādi rādītāji kā bruto peļņa dažādās nozarēs var ievērojami atšķirties.
Atšķirībā no horizontālās analīzes, vertikālā analīze attiecas uz aktīvu, saistību un pašu kapitāla atspoguļojumu procentos no kopuma. Šīs trīs galvenās bilances kategorijas tiek summētas, un katra no tām ir izteikta procentos no kopsummas, ko tā pārstāv. Vertikālā analīze var būt noderīga, lai salīdzinātu dažāda lieluma uzņēmumus, jo tā ļauj viegli noskaidrot, kuram uzņēmumam ir lielāks saistību īpatsvars salīdzinājumā ar pašu kapitālu vai kuram uzņēmumam ir vairāk aktīvu attiecībā pret saistībām un pašu kapitālu.