Hroniskas elpceļu slimības ir pastāvīgi stāvokļi, kas izraisa plaušu, elpceļu un deguna blakusdobumu iekaisumu un kairinājumu. Ir vairāki hronisku elpceļu slimību veidi, lai gan visizplatītākie stāvokļi ir astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) un abu šo slimību kombinācija. Personai, kurai ir biežas saaukstēšanās vai pastāvīgas klepus, sēkšanas un sāpju krūtīs epizodes, jāapmeklē ārsts, lai pārbaudītu hronisku elpceļu slimību. Ārstēšanas pasākumi atšķiras atkarībā no pamatcēloņiem, taču lielākajai daļai pacientu tiek nozīmēti medikamenti, lai mazinātu iekaisumu un atvērtu elpceļus.
Hroniskas elpceļu slimības var rasties iedzimtas plaušu problēmas, smagas deguna alerģijas vai pamatā esošu autoimūnu traucējumu dēļ. Arī vides faktoriem var būt nozīmīga loma elpošanas problēmu attīstībā. Cigarešu smēķēšana un pasīvo dūmu ieelpošana ir galvenie hronisku elpceļu slimību cēloņi pieaugušajiem. Personai, kas rūpnieciskajās iekārtās bieži tiek pakļauta ķīmiskām vielām, gāzēm un piesārņojumam, var rasties arī plaušu problēmas.
Astma, HOPS un citas hroniskas elpceļu slimības formas ļoti kaitē plaušām un elpceļiem; plaušu un rīkles gļotāda ir pastāvīgi iekaisusi, kas izraisa pārmērīgu gļotu veidošanos, pietūkumu un iespējamu audu rētu veidošanos. Divu veidu HOPS, ko sauc par emfizēmu un bronhītu, ko parasti izraisa smēķēšana, ievērojami ierobežo plaušu kapacitāti, jo gaisa maisiņi kļūst neatgriezeniski bojāti. Kad elpceļi kļūst ierobežoti, indivīdiem ir tendence uz klepus lēkmēm, sēkšanu, elpas trūkumu, sasprindzinājumu krūtīs un sastrēgumiem. Turklāt gļotu uzkrāšanās deguna blakusdobumos un rīklē palielina saaukstēšanās risku.
Ja personai ir hroniskas elpceļu slimības simptomi, ir svarīgi meklēt medicīnisku pārbaudi. Ārsts var diagnosticēt elpošanas problēmas, klausoties pacienta krūtīs ar stetoskopu un veicot rentgena staru. Lai nodrošinātu precīzu diagnozi, pacientam ir svarīgi izskaidrot savus simptomus un slimības vēsturi. Pacientam var arī dot norādījumus staigāt pa skrejceliņu vai iepūst ierīci, ko sauc par maksimālās plūsmas mērītāju, lai izmērītu plaušu tilpumu.
Kad diagnoze ir noteikta, ārsts var apsvērt dažādas ārstēšanas iespējas. Pacienti parasti tiek instruēti izvairīties no apstākļiem, kas pasliktina viņu simptomus, piemēram, stingras fiziskās aktivitātes un smēķēšanu. Personām, kuras bieži slimo, var izrakstīt pretvīrusu un antibiotikas zāles. Pretiekaisuma perorālie medikamenti var palīdzēt mazināt pietūkumu. Pacientiem tiek doti specializēti inhalatori, ko sauc par bronhodilatatoriem, lai tie nekavējoties atvērtu elpceļus sliktas klepus vai astmas lēkmes gadījumā.