Iepriekšēja rakstīšana ir process, kurā tiek ģenerētas idejas un potenciālais saturs rakstam, pirms tiek sākts faktiskais darba rakstīšanas process. Piemēram, kāds, kas raksta referātu klasei, var sākt ar to, ka vispirms apsēžas un apkopo savas idejas par tēmu un uzraksta to, lai izveidotu darba plānu. Pirmsrakstīšanas laikā tiek izmantotas daudzas dažādas stratēģijas un metodes, lai gan tās visas parasti izmanto, lai izveidotu un sakārtotu rakstnieka domas lapā. Izplatītas metodes ietver brīvo rakstīšanu, prāta vētru, ideju karšu vai klasteru izmantošanu un jautājumu uzdošanu par tēmu.
Pirmsrakstīšanas process parasti notiek pirms rakstīšanas sākuma, lai gan nepareiza rakstīšanas procesa sākšana var izraisīt līdzīgu darbību nepārtrauktu izmantošanu. Ideju ģenerēšanai par rakstīšanas projektu var izmantot dažādas metodes, un labākā metode parasti ir atkarīga no rakstītāja vēlmēm. Personas veiktā rakstiskā darba mērķis un raksturs var ietekmēt arī to, kurš pirmsrakstīšanas darbības veids ir vislabākais konkrētajā gadījumā.
Viens no visizplatītākajiem iepriekšējas rakstīšanas darbības veidiem tiek saukts par brīvo rakstīšanu. Šajā procesā cilvēks apsēžas pie datora vai ar zīmuli un papīru un tikai sāk rakstīt. Sākotnējām idejām nav jābūt par tēmu, par kuru viņam vai viņai ir jāraksta, un pirmās rindiņas var būt nedaudz vairāk kā “Es rakstu par to, ka rakstu. Man vajadzētu rakstīt par Emancipācijas proklamāciju, bet es nezinu, par ko rakstīt. Šis brīvās rakstīšanas veids tiek izmantots, lai palīdzētu kādam sākt rakstīt, lai zīmulis kustētos un domas sāktu virzīt uz pareizo garastāvokli rakstīšanai.
Prāta vētra ir izplatīts iepriekšējas rakstīšanas veids, kurā persona sāk uzskaitīt vai pierakstīt dažādas idejas un vārdus, kas konkrētajam priekšmetam šķiet svarīgi. Šie vārdi ne vienmēr ir tieši lietojami gala darbā, taču tie var palīdzēt kādam sākt domāt par to, kas ir noderīgs. Tā vietā, lai vienkārši uzskaitītu vārdus vai pēc sākotnējās prāta vētras, kāds var izmantot arī ideju kartes vai klasterus, lai sakārtotu šīs idejas. Iepriekšēja rakstīšana, kas ietver šādas metodes, ļauj cilvēkam sakārtot savas domas, kas var atvieglot vai efektīvāk izmantot to izmantošanu faktiskajā rakstīšanas procesā.
Pirms rakstīšanas procesa sākšanas kāds var arī uzdot jautājumus par tēmu, par kuru viņš raksta. Tas var palīdzēt rakstītājam identificēt jautājumus, uz kuriem būtu jāatbild rakstiskajā darbā, kā arī radīt idejas, ar ko sākt pētījumu. Vienkāršākie jautājumi, ar kuriem sākt, bieži vien ir “kas”, “kas”, “kad”, “kāpēc” un “kur” kopā ar “kā” un “kā”. Citi jautājumi var būt specifiskāki atkarībā no tēmas, un to visu var izmantot kā pamatu visa darba izstrādei.