Kas ir ikdienas dzīves aktivitātes?

Frāze “ikdienas dzīves aktivitātes” jeb ADL tiek lietota, atsaucoties uz tiem cilvēkiem, kuri ir gados veci, ievainoti vai invalīdi, garīgi slimi, hroniski slimi vai citādi, iespējams, nespēs parūpēties par sevi. Ikdienas darbības ietver tādas lietas kā barošana, vannošanās, personīgās higiēnas ievērošana un iespēja pārvietoties pa mājām, tikai daži no tiem. Ergoterapeits var novērtēt indivīdu, lai noteiktu, vai viņš vai viņa spēj veikt šīs darbības, vai viņam ir nepieciešama ergoterapija vai palīdzība dzīvošanai.

Pirmkārt, ikdienas dzīves aktivitātes ietver visas darbības, kas jāveic katru dienu. Tas ietver iespēju no rīta piecelties no gultas bez palīdzības, izģērbties un nomazgāties, saģērbties dienai, ēst visu dienu un vismaz aiziet līdz krēslam, lai apsēstos. Turklāt tas ietver spēju kontrolēt savas bioloģiskās ķermeņa funkcijas. Šīs ir ikdienas dzīves pamatdarbības, kā arī vissvarīgākās, un ergoterapeita uzdevums ir noteikt, vai šīs darbības ir iespējamas, pamatojoties uz dažādiem medicīniskiem faktoriem.

Citas ikdienas aktivitātes, kas nav nepieciešamas, lai fiziski izdzīvotu, bet ir nepieciešamas, lai dzīvotu pašam, ietver spēju iepirkties un gatavot maltītes, sakopt māju, lietot medikamentus pēc grafika, pārvaldīt savu naudu un iespēja izmantot tālruni, lai vajadzības gadījumā izsauktu palīdzību. Šīs ir tikai dažas no ikdienas dzīves aktivitātēm, kas nosaka, vai kāds var palikt dzīvot viens, vai izvēlēties dzīvot palīdzības iestādē, kur tiks gatavotas maltītes, veikti mājas darbi un palīdzība ir pieejama uz vietas. Daudzi cilvēki bieži uzskata, ka dzīvesvietas aprūpes iestāde ir pieņemams un drošs kompromiss, nevis dzīvošana vienatnē pret pansionātu.

Daudzi cilvēki vienkārši strādā ar ergoterapeitu, lai atgūtu spēju dzīvot neatkarīgi, piemēram, pēc traumas vai slimības, piemēram, insulta. Ergoterapeits var nepārtraukti izvērtēt pacientu, lai noteiktu, vai viņam ir droši dzīvot patstāvīgi, vai arī viņš ir jāievieto īstermiņa vai ilgtermiņa aprūpes iestādē. Pacienti, kuri nespēj veikt lielāko daļu vai visas ikdienas dzīves pamatdarbības, var būt jāievieto pansionātā rūpīgākai, specializētai aprūpei.