Informācijas piesārņojums ir frāze, ko izmanto, lai aprakstītu datu plūdus cilvēka apziņā katru dienu. Šī informācijas plūsma parasti ir nevēlama un galu galā novērš uzmanību. Bieži vien šie uzbrukumi maņām tiek apspriesti interneta lietojamības kontekstā, taču tie pastāv arī citos plašsaziņas līdzekļos.
Bieži vien visbaidīgākais no visiem informācijas piesārņojuma veidiem ir surogātpasts. Šis traucēklis, kas trāpīgi nosaukts no Monty Python skices, kurā gaļas konservi tika pieminēti vairāk nekā 70 reižu, savulaik attiecās tikai uz e-pastiem. Tagad šī definīcija ir paplašināta, lai aptvertu nevēlamus ziņojumus, kas saņemti jebkurā digitālā formā, tostarp īsziņas un tūlītējās ziņas (IM). Labākajā gadījumā šīs mijiedarbības ir ķēdes vēstules vai nevēlamas reklāmas, kas ir slikti slēptas kā svarīgi ziņojumi. Reizēm tie var būt gudri organizēti krāpšanas mēģinājumi.
Lai gan līdz ar surogātpasta bloķētāju parādīšanos e-pasts ir kļuvis vieglāk pārvaldāms, sagaidāms, ka vidusmēra darbinieks pavadīs vairāk nekā stundu dienā, šķirojot elektroniskās ziņas. Daudzas reizes šo atkritumu cēlonis ir datorprogrammēšana, kas nekaitīgi tiek apzīmēta kā funkcija “sūtīt visiem”. Bieži vien autors šādā veidā izplata piezīmes un paziņojumus, kas attiecas tikai uz noteiktiem darbiniekiem vai nodaļām. Tas izraisa specializētu informācijas piesārņojuma veidu, kurā darbiniekiem ir jāizlasa katrs e-pasts, pretējā gadījumā pastāv risks, ka viņiem trūkst informācijas, kas viņiem varētu būt svarīga.
Papildus e-pasta ziņojumiem darbinieki, kuri pētniecībai izmanto internetu, bieži tiek pakļauti traucējošām reklāmām, pārrakstītām vietnēm un maldinošiem meklēšanas rezultātiem. 2011. gada pavasarī internetā visplašāk izmantotā meklētājprogramma izraisīja būtiskas izmaiņas meklēšanas rezultātu ranžēšanā, cenšoties samazināt šāda veida informācijas piesārņojumu. Parasti vietnes, kas balstījās uz ieņēmumiem no reklāmām un kurās bija liels lapu skaits, tika apzīmētas kā “satura fermas”. Pēc tam šo vietņu pozīcijas meklētājprogrammu rezultātos samazinājās. Šo izmaiņu lielākā novērojamā ietekme ir bijusi mazāku, pārrakstītu vietņu meklēšanas rangu kāpums ar vienlīdz maldinošiem meklēšanas rezultātiem un uzmanību novēršošām reklāmām.
Informācijas pārslodzi var saistīt arī ar ārkārtīgi padziļinātu ziņu ziņošanu. Agrāk ziņu pārraides bija ierobežotas līdz pusstundai vakarā vai minūtei vai divām starp dziesmām radio. Šie laika ierobežojumi lika reportieriem sniegt tikai vissvarīgākos notikuma faktus. Mūsdienās vairāki televīzijas tīkli strādā, lai pārraidītu stāstus visu diennakti. Bieži vien tas rada informācijas piesārņojumu, nodrošinot tādu detalizācijas līmeni, kas vidusmēra cilvēkam nav vajadzīgs un ar to var rasties grūtības ar apstrādi.
SmartAsset.