Infrastruktūras līdzekļu pārvaldība attiecas uz fiziskās infrastruktūras aktīvu attīstības un dzīves cikla plānu. Katrs infrastruktūras aktīva dzīves posms, sākot no sākotnējā projektēšanas plāna līdz ilgtermiņa nomaiņai vai remontam, tiek uzskatīts par daļu no infrastruktūras līdzekļu pārvaldības. Bez pienācīgas infrastruktūras līdzekļu pārvaldības infrastruktūras sistēmas pēc būtības būs nestabilas, radot katastrofas iespējamību.
Fiziskās infrastruktūras aktīvs ir sabiedrības pamatelements. Ceļi, tilti, kanalizācijas sistēmas un spēkstacijas ir visa veida infrastruktūras aktīvi. Šajā kategorijā tiek ņemti vērā arī sociālie īpašumi, piemēram, slimnīcas un valsts skolas. Ēkas, ko izmanto valsts vai sabiedriskiem mērķiem, piemēram, tiesu nami vai valdībai piederošas uzstāšanās vietas, var būt arī infrastruktūras aktīvi. Infrastruktūras līdzekļu pārvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai šie aktīvi tiktu atbilstoši uzbūvēti un uzturēti.
Infrastruktūras līdzekļu pārvaldīšanas procesā tiek izmantots liels pētniecības, izstrādes un prognozēšanas apjoms. Lai uzbūvētu jaunu koplietošanas ceļu, valdība nevar vienkārši izstrādāt projektu, nolīgt celtniekus un pēc tam aizmirst par visu šo jautājumu. Aktīvu pārvaldīšana ietver tādu jautājumu izskatīšanu kā nolietošanās ātrums, līdzekļi turpmākajiem remontdarbiem, paplašināšanās iespēja ievērojama iedzīvotāju skaita pieauguma gadījumā, kā arī ceļa ietekme uz tuvējo iedzīvotāju dzīvībām un drošību. Amatpersonām ir jānosaka ceļa paredzamais kalpošanas laiks un veids, kā nodrošināt, lai tas ilgst tik ilgi, cik paredzēts. Turklāt viņiem ir jānosaka, kā ceļš tiks salabots vai nomainīts, kad tas sasniegs dzīves cikla beigas.
Drošības un testēšanas plānu īstenošana bieži ir būtiska efektīvai infrastruktūras līdzekļu pārvaldībai. Ja valdība būvē jaunu ūdensvadu, tai regulāri jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ūdens ir drošs dzeršanai un ka cauruļvadi pareizi un spējīgi apstrādā ūdens plūsmu caur caurulēm. Ja nav mehānisma periodiskām drošības pārbaudēm, ierēdņi var neapzināties trūkumus vai stāvokļa pasliktināšanos līdz brīdim, kad notiek katastrofa.
Papildus drošības pārvaldībai valdības amatpersonas var palīdzēt pārvaldīt infrastruktūras aktīvus, veicot periodisku atkārtotu novērtēšanu. Ja masveida iedzīvotāju skaita pieaugums ir izraisījis neticamus satiksmes sastrēgumus uz koplietošanas ceļiem, komitejai, iespējams, būs atkārtoti jāizvērtē ekspluatācijas laika uzturēšanas plāns, lai tas atbilstu jaunajiem apstākļiem. Tāpat, ja lejupslīde izraisa liela valdības departamenta atlaišanu, infrastruktūras plānotāji var apsvērt iespēju konsolidēt biroja telpas un pārdot pašlaik tukšās sabiedriskās ēkas, lai taupītu resursus. Spēja pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem un reaģēt uz tiem var būt izšķiroša valsts līdzekļu pastāvīgai lietderībai.
SmartAsset.