Instrumentālais gadījums ir gramatiskā gadījuma veids. To visbiežāk izmanto, lai apzīmētu lietvārdu kā instrumentu, ar kuru teikuma gramatiskais subjekts veica noteiktu darbību. Instrumentālais gadījums ir sastopams dažās mūsdienu valodās, jo īpaši krievu un dažās radniecīgās slāvu valodās, taču kopumā tas ir salīdzinoši rets. Valodās lietoto lietu skaitam laika gaitā ir bijusi tendence samazināties, un daudzas valodas ir zaudējušas instrumentālos gadījumus, kas tām bija agrākos iemiesojumos.
Tipisks instrumentālā gadījuma izmantošanas piemērs būtu teikums, kurā subjekts izmanto otro lietvārdu kā rīku vai instrumentu, lai veiktu kādu citu darbību, iespējams, trešajam lietvārdam, kas kalpo par teikuma objektu. Angļu un daudzas citas mūsdienu valodas pauž šo ideju ar palīgvārdiem un vārdu secību. “Es nocirtu koku ar cirvi” ir pilnīgi skaidrs un izsaka cirvja kā darbarīka vai instrumenta izmantošanu. “Es nocirtu cirvi ar koku” satur vienus un tos pašus vārdus, taču tam ir pavisam cita un nejēdzīga nozīme, jo vārdu secībai angļu valodā ir liela nozīme.
Valodas, kurām ir instrumentālais reģistrs, varētu nodot šo pašu nozīmi, izmantojot reģistru galotnes. Priekšmeta galotne tiktu pievienota vārdam “es”, instrumentāls gadījums, kas beidzas ar vārdu “cirvis”, un objekts, kas beidzas ar vārdu “koks”. Vārdu secību šādās valodās bieži nosaka pēc vienošanās, taču tā nav nepieciešama nozīmes noteikšanai, jo to izsaka reģistru galotnes.
Krievu un dažās citās slāvu valodās, īpaši poļu valodā, šādā veidā tiek izmantots instrumentālais gadījums, tāpat kā ungāru un dažas citas valodas. Savādi, neskatoties uz to, ka lietvārdiem ir pilnībā piecpadsmit gadījumi, somu valodai nav īpaša instrumentālā gadījuma. Valodas, kurās tiek izmantots instrumentālais gadījums, lai aprakstītu darbības veikšanai izmantotos rīkus, šo lietu bieži izmanto arī citās situācijās. Piemēram, instrumentālo lietu var izmantot krievu valodā, lai norādītu uz nodarbošanos vai karjeru.
Šis gadījums un daudzi citi bija biežāk sastopami senajās valodās nekā mūsdienu valodās. Valodām laika gaitā ir tendence zaudēt gadījumus, vispirms apvienojot vairākus gadījumus kopā un pēc tam pilnībā atkāpjoties no šīs struktūras. Kādam latīņu valodas priekštecim bija īpašs instrumentālais korpuss, taču klasiskajā latīņu valodā šī lieta neparādījās. Arī vecajai angļu valodai kādreiz bija tāds gadījums. Mūsdienu bulgāru valoda ir ļoti līdzīga krievu valodai, taču ir pametusi visas gramatikas gadījumu sistēmas paliekas, izņemot dažas.