Kas ir interneta atruna?

Interneta atruna ir paziņojums, kas ievietots vietnē un mēģina ierobežot vietnes īpašnieku juridisko atbildību par noteiktas informācijas vai materiālu sniegšanu šajā vietnē. Dažās vietnēs kā lietotāja līgums ir iekļauta interneta atruna, un pirms piekļuves vietnei ir jānoklikšķina uz lodziņa, kas norāda, ka lietotājs piekrīt atrunai. Citas tīmekļa vietnes nedrīkst pieprasīt, lai personas īpaši piekristu lietošanas noteikumu paziņojumam. Tā vietā šajās vietnēs tiek ievietota universāla interneta atruna, lai paziņotu, ka vietne ierobežo savu atbildību. 

Ja persona apmeklē vietni un izmanto vietnes sniegto informāciju, materiālus vai pat programmatūru, vietnes īpašnieki, iespējams, ir atbildīgi par ievainojumiem vai zaudējumiem, kas radušies. Lietotājs varētu vērsties tiesā pret vietnes īpašniekiem, lai mēģinātu atgūt zaudējumus; zaudējumu pierādīšana ir pavisam cits jautājums. Personai būtu jāpārvar arī interneta atrunas šķērslis.

Tomēr interneta atruna negarantē, ka vietnes īpašnieki izvairīsies no atbildības. Katrai jurisdikcijai ir unikāli likumi. Tiesību akti, kas attiecas uz noteiktu jurisdikciju, var neļaut tiesām piešķirt spēku valodai, kas ietverta konkrētā atrunā. Cita jurisdikcija var nodrošināt pilnīgu atrunas izpildi un neļaut personai atgūt zaudējumus, kamēr vietne sniedz atrunu. 

Šāda atruna var atturēt lietotājus no prasības iesniegšanas tiesā. Viņi var uzskatīt, ka piekrišana izmantot vietni, kurā ir jāpiekrīt interneta atrunas noteikumiem, liedz viņiem veikt tiesiskas darbības pret vietni. Tomēr atruna ne vienmēr nodrošina vietņu īpašniekiem absolūtu aizsardzību pret tiesas prāvām. Ja atrunas noteikumi ir pārāk plaši, tiesa var to atzīt par spēkā neesošu un atteikties izpildīt tās noteikumus.

Papildus tam, ka tiek pieprasīta vai nepieprasīta atbilstība lietošanas noteikumu līgumam, interneta atrunas valoda var atšķirties. Dažas atrunas ir īsas, vienkāršas un viegli saprotamas. Citi var būt gari, piepildīti ar juridisku žargonu un grūti apstrādājami. Neraugoties uz atrunas formulējumu, mērķis ir viens, ti, ierobežot iespējamos zaudējumus, ko tiesa varētu piespiest vietnei maksāt kāda veida iespējamā kaitējuma gadījumā. Persona, kas guvusi ievainojumus vai zaudējumus, var konsultēties ar juristu, lai noteiktu, vai konkrēta jurisdikcija vēlas saukt vietni pie atbildības, neskatoties uz atrunu.