Atšķirībā no tranzitīva darbības vārda, intransitīvs darbības vārds ir darbības vārds, kas neņem tiešu vai netiešu objektu. Tas ir darbības vārds, bet nav objekta, kas saņem darbību. Piemēram, teikumā “Sally cried” “raudāja” ir netransitīvs darbības vārds, kam nav tieša vai netieša objekta, kas uztvertu darbību. Daži darbības vārdi, piemēram, “skriet”, “ģērbties” un “mazgāties”, var darboties gan kā nepārejoši, gan pārejoši darbības vārdi. Tomēr viņu teikumi skaidri parāda, kādi darbības vārdi tie ir.
Vienkāršs triks, lai noteiktu, vai darbības vārds ir netransitīvs darbības vārds vai pārejošs darbības vārds, ir noskaidrot, vai lasītājs vai klausītājs pēc apgalvojuma izlasīšanas vai dzirdēšanas var jautāt par tiešu vai netiešu objektu. Piemēram, ja kāds dzird teikumu “Jānis skrēja”, šī persona var jautāt: “Ko Jānis skrēja?” Persona var interesēties par objektu, kas saņem darbību. Tomēr teikumā “Jānis vadīja biznesu” klausītājam ir skaidrs objekts, kas saņem darbību, vai tas, ko Jānis vadīja. Lai gan abi teikumi ir pabeigti, pirmajā teikumā joprojām ir iespējams jautāt par tiešu vai netiešu objektu.
Papildu netransitīvu darbības vārdu piemēri ir “čaukstēja”, “apmaksāts” un “gulēja”. Teikā “Lapas čaukstēja” “čaukstēja” ir nepārejošs darbības vārds. Tam nav tieša vai netieša objekta, kas saņemtu darbību. Lasītājs vai klausītājs var jautāt: “Ko lapas čaukstēja?” Tāpat teikumos “es samaksāju” un “Tu gulēji”, “maksāja” un “gulēji” ir nekonstatīvi darbības vārdi, kas neveic nekādas darbības ne pret vienu objektu.
Ņemiet vērā, ka intransitīvi darbības vārdi ne vienmēr atrodas teikuma beigās. Piemēram, teikumā “Lūsija spēlē katru rītu” “spēlē” ir nekonstitīvs darbības vārds, taču tas nav teikuma beigās. Tas pats triks attiecas uz nepārejošiem darbības vārdiem, kas neparādās teikuma beigās. Pēc tam, kad viņam tiek pateikts: “Lūsija spēlē katru rītu”, klausītājs var jautāt: “Ko Lūsija spēlē?” Lūsija varētu spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai galda spēli, vai arī viņa varētu vienkārši spēlēt un izklaidēties kā bērni.
Atkarībā no tā, kā tie tiek lietoti, daži darbības vārdi var būt netransitīvi vai pārejoši. “Spēlējas” ir nepārejošs darbības vārds teikumā “Lūsija spēlē katru rītu”, bet teikumā “Lucy katru rītu spēlē flautu” “spēlē” ir pārejošs darbības vārds. Pirmajā teikumā lasītājs vai klausītājs var jautāt: “Ko spēlē Lūsija?” “Lugas” neņem tiešu vai netiešu objektu, tāpēc lasītājs vai klausītājs nezina, ko Lūsija spēlē, vai pat nezina, vai viņa spēlē kaut ko konkrētu. Tomēr otrajā teikumā lasītājs vai klausītājs jau zina, ko Lūsija spēlē katru rītu, un tā ir flauta.