Iezīmju trauksme apraksta personības traucējumus, kam raksturīga tendence uzskatīt situāciju par bīstamāku, nekā tā ir. Cilvēki, kuri cieš no trauksmes, var reaģēt uz stimuliem ar pārmērīgām bailēm un nolemtības sajūtu, neskatoties uz nereālo katastrofāla iznākuma iespējamību. Šis ilgtermiņa trauksmes traucējums var izraisīt panikas lēkmes, fobijas, obsesīvi-kompulsīvus traucējumus un citus garīgus apstākļus, tostarp depresiju.
Cilvēki ar īpašību trauksmi interpretē ikdienas notikumus draudīgi, kas viņus neļauj izvairīties no uztvertās katastrofas. Šis stāvoklis bieži izraisa fizioloģisku reakciju, izraisot adrenalīna izdalīšanos, lai cilvēks varētu cīnīties vai bēgt. Šajā stāvoklī paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Arī elpošana paātrinās, un asinis plūst uz lielajiem muskuļiem, lai sagatavotos lidojumam. Šis primitīvais aizsardzības mehānisms rada trauksmes stāvokli, lai tiktu galā ar bīstamu notikumu.
Parasti nervu sistēma atgriežas mierīgā stāvoklī, kad risks pazūd. Cilvēki, kuriem diagnosticēta īpašību trauksme, parasti paliek pārmērīgi uzbudināti, jo adrenalīna līmenis joprojām ir augsts. Daži cilvēki kļūst pārāk jutīgi pret fiziskām izmaiņām, kas var izraisīt paranoju un neirotismu, kas saistīts ar panikas lēkmēm.
Kad cilvēks, kurš izrāda trauksmi, sāk baidīties, viņš vai viņa varētu domāt, ka viņam draud sirdslēkme. Viņam vai viņai var rasties veselības fobijas, kas saistītas ar fizisko reakciju uz trauksmi. Daži cilvēki ar šo traucējumu kļūst pārliecināti, ka citi pamana savus fiziskos simptomus, izraisot sociālo fobiju. Pētījumi atklāja saikni starp trauksmes jutīgumu un vairākiem trauksmes traucējumiem pacientiem, kuriem diagnosticēta īpašību trauksme.
Pētījumi arī atklāja, ka īpašību trauksme bloķē cilvēka spēju paciest nenoteiktību. Viņam vai viņai var būt nosliece ar bailēm reaģēt uz situācijām, kuras citi risina, risinot problēmas. Piemēram, cilvēki ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem parasti uzskata, ka notiks kaut kas slikts, ja viņi neatkārtos noteiktu uzvedību.
Gan ģenētika, gan vides faktori var ietekmēt stāvokli. Viens pētījums par dvīņiem atklāja būtisku saistību starp vardarbību bērnībā un trauksmes traucējumiem. Pētījumā konstatēts, ka ģenētika var būt saistīta ar smadzeņu ķīmisko disfunkciju pārāk satrauktiem cilvēkiem un noteiktu personības iezīmju attīstību, taču vide ietekmē arī traucējumus.
Cilvēki, kas cieš no īpašību trauksmes, parasti jūtas apgrūtināti, viņiem ir miega traucējumi un nogurums. Viņiem parasti ir paaugstināta satriecoša reakcija uz pēkšņām kustībām un skaļiem trokšņiem. Muskuļu sasprindzinājums un bieža urinēšana nosaka citus simptomus, kas saistīti ar šo personības traucējumu.