Kad darbinieks atstāj uzņēmumu, izstāšanās intervijas veidlapa var palīdzēt uzņēmumam noskaidrot aiziešanas iemeslus un to, vai šie iemesli varētu ietekmēt pašreizējos vai potenciālos darbiniekus nākotnē. Izejas intervijas veidlapa ir vai nu anketa, ko aizpilda darbinieks, kurš aiziet, vai arī intervijas jautājumu kontrolsaraksts, ko intervētājs uzdod darbiniekam. Jebkurā gadījumā izejas intervijas veidlapa ir vērtīgs instruments darba devējiem.
Izstāšanās intervijas veidlapas mērķis ir noskaidrot visus faktorus, kas noveda pie darbinieka lēmuma atstāt uzņēmumu. Tas ietver alternatīvas darba meklēšanas iemeslus, apmācības vai paaugstināšanas iespējas, to, cik labi darbinieks sapratās ar vadītājiem un kolēģiem, vai darbinieks uzskatīja, ka atlīdzība ir pietiekama, un darba baudas līmeni, cita starpā. Ja ir vērtīgs darbinieks, izstāšanās intervijas veidlapa var noteikt, vai ir kādi apstākļi, kādos darbinieks varētu mainīt savas domas. Turklāt uzņēmumam ir jācenšas noskaidrot, vai pastāv apstākļi, kas ietekmē citus esošos darbiniekus, lai mazinātu darbinieku mainību.
Dalībai izstāšanās intervijā ir jābūt brīvprātīgai, darbiniekam ir jāiesniedz alternatīva anketa, kas jāaizpilda, ja viņš vai viņa nav apmierināti ar intervijas procesu. Nereti darbinieks būs pretimnākošāks ar informāciju, ja nebūs aci pret aci ar uzņēmuma pārstāvi. Tāpat darbinieka pašreizējam priekšniekam nevajadzētu būt personai, kas veic izstāšanās interviju. Ja interviju veic objektīva trešā persona, darbinieks varētu justies ērtāk, izpaužot informāciju par saviem pašreizējiem darba apstākļiem. Faktiski šī lēmuma iemesls var būt darbinieka pašreizējais priekšnieks, un darbiniekam ir jājūtas ērti, pastāstot to kādam citam.
Jautājumi izstāšanās intervijas veidlapā parasti ir ļoti vienkārši un vienkārši, un izstāšanās intervijai vajadzētu būt ātrai un ērtai darbiniekam, kurš aiziet. Bieži vien darba devējs vēlas atstāt labu iespaidu uz darbinieku un parādīt, ka viņam rūp aiziešanas iemesli. Ja liels uzņēmums velta laiku, lai intervētu vienu aizejošu darbinieku, tas var likt darbiniekam justies kā uzņēmumam kopumā.
Izejas intervijas veidlapas analīze var būt tikpat vienkārša kā diskusija starp vadītājiem, vai arī tā varētu būt zinātniskāka datu analīzes procedūra. Lielos, sarežģītos uzņēmumos šīs informācijas analīzei var būt veltīti veseli darbi. Ja darba devēji ir prasmīgi izstāšanās intervijās, viņi datos var atrast informācijas dārgumu, kas var palīdzēt labāk pārvaldīt pašreizējos darbiniekus.