Vizuālajā mākslā jaukta mediju glezna ir mākslas darbs, kurā izmantots vairāk nekā viens medijs. Jauktas vides piemērs varētu būt kolāža, kurā ir krāsa, gliemežvāki un putnu spalvas. Diezgan izplatīts paņēmiens gleznotājiem ir eļļas, akvareļa un akrila krāsu sajaukšana vienā gleznā. Var izmantot praktiski jebkuru kombināciju, ko ierobežo tikai mākslinieku iztēle un pieejamie materiāli.
Jauktās tehnikas glezniecības pirmsākumi meklējami vēlā Viktorijas laikmetā no aptuveni 1870. gada līdz 1914. gadam, kas pazīstama kā “La Belle Epoque”. Tulkojumā no franču valodas tas burtiski nozīmē “skaisto laikmetu” vai “zeltīto laikmetu”. Straujie zinātnes, tehnoloģiju un sociālo paradumu sasniegumi iedvesmoja tā laika māksliniekus izpētīt vēl neatklātus radošās izpausmes ūdeņus. Tā rezultātā māksla piedzīvoja radikālas pārvērtības. Jauni, progresīvi stili, piemēram, impresionisms un jūgendstils, sāka pāriet no pagrīdes avangarda uz galveno virzienu.
Jaukto mediju izmantošana bija nozīmīga tendence 20. gadsimta sākuma mākslas evolūcijā. Saskaņā ar mākslas vēstures zinātnieku, piemēram, Klementa Grīnberga teikto, kubisma kolāžas pirmo reizi sāka izmantot tādi gleznotāji kā Pablo Pikaso un Žoržs Braks ap 1911. gadu. Pikaso radīja savu pirmo jauktās tehnikas darbu “Klusā daba ar krēsla spiešanu” 1912. gadā. darbā tika izmantota eļļa, eļļas audums un pastas papīrs, lai imitētu krēsla nūjošanu uz audekla. Atkāpjoties no gadsimtiem ilgajām glezniecības tradīcijām, mākslinieki tagad attēloja objektus trīsdimensiju veidā no dažādiem leņķiem un skatu punktiem.
Vēl viena mūsdienu jauktas tehnikas glezniecības variācija ir krāsas apvienošana ar citiem papīra materiāliem, piemēram, zīmējumiem ar pildspalvu un tinti. Tehnoloģiju attīstība arī ļauj mūsdienu māksliniekiem vieglāk sajaukt tradicionālās drukāšanas metodes ar digitālo fotogrāfiju vai grafiku. Multimediju māksla, radniecīga forma, tika iedvesmota no jauktās tehnikas glezniecības. Multimediju māksla atšķiras no jaukta medija ar to, ka var tikt izmantoti nevizuāli elementi. Piemērs varētu būt ierakstītas mūzikas, dejas un runātās dzejas apvienošana vienā darbā.
Jauktais datu nesējs parasti tiek veidots slāņos. Mākslinieks rūpīgi izvēlas katru kārtu un atvēl pietiekami daudz laika, lai katrs slānis pareizi nožūtu. Atrasti objekti, piemēram, pudeļu vāciņi, sērkociņu burtnīcas vai akmeņi, dažkārt tiek izmantoti efekta iegūšanai. Rotaslietas, nesaskaņotas pogas, zīmuļi, pārslu kastītes, skrūves, skrūves un naglas var sniegt vizuālu krāsu un interesi. Šāda veida elementu izmantošana jauktās tehnikas gleznās var piešķirt jaunu nozīmi šādām šķietami nesvarīgām lietām. Šis paņēmiens piešķir darbam vēl vairāk tekstūras un dziļuma.