Jonizācija ir tad, kad atoms vai molekula iegūst pozitīvu vai negatīvu lādiņu. Tas var notikt vienā no diviem veidiem: pirmkārt, kad daļiņa iegūst vai pazaudē elektronus; otrkārt, kad viens atoms vai molekula apvienojas ar citu atomu vai molekulu, kam jau ir lādiņš. Pati uzlādētā daļiņa tiek saukta par jonu. Pozitīvi lādētus jonus sauc par katjoniem, bet negatīvi lādētus – par anjoniem. Tāpat jonus, kas sastāv no viena atoma, sauc par monatomiskajiem joniem, un jonus, kas sastāv no vairākiem atomiem, sauc par poliatomiskajiem joniem.
Jonizācija bieži notiek daļiņā esošo elektronu skaita dēļ. Daļiņas ar pārī savienotiem (pāra numuriem) elektroniem ir stabilākas nekā daļiņas ar nepāra elektroniem; atomi ar piepildītiem elektronu apvalkiem ir arī stabilāki nekā tie, kuru apvalki ir tikai daļēji piepildīti. Kad daļiņas saduras un mijiedarbojas, elektroni no viena atoma var tikt pārvilkti uz otru, lai tam piešķirtu pāra skaitu elektronu vai aizpildītu vienu no tā elektronu apvalkiem. Atoms, kuram ir nepāra elektronu skaits un tikai viens elektrons ārējā apvalkā, šādā mijiedarbībā mēdz atdot savu elektronu. Daļiņas, kas uzlādētas ar jonizāciju, parasti nav tik stabilas kā tās, kuru elektronu apvalki dabiski ir piepildīti ar vienādu skaitu protonu un elektronu.
Ir īpašs savienojuma veids, kura pamatā ir joni. Šo saiti, kas pazīstama kā jonu saite, izraisa elektrostatiskā pievilcība starp pozitīvajiem un negatīvajiem joniem. Šāda veida saite parasti rodas, kad saskaras divi atomi un elektrons no viena valences apvalka pārlec uz cita valences apvalku. Elektronu lēciens rada divus jonus, vienu pozitīvi lādētu un otru negatīvi. Joni tiek piesaistīti viens otram, un var rasties jonu saite. Ja šī reakcija notiek lielā mērogā, var veidoties jonu kristāli. Šādas reakcijas piemērs ir ķīmiskā reakcija starp nātriju (Na) un hloru (Cl), kuras rezultātā veidojas galda sāls.
Jonizācija ir populārs vārds, ko bieži izmanto mazumtirdzniecības produktu mārketingā. Gaisa jonizatori (dažreiz rakstīti kā “jonizatori”) izmanto elektrību, lai uzlādētu un, cerams, attīrītu gaisu. Ūdens jonizatori uzlādē ūdens daļiņas un bieži apgalvo, ka šādu šķidrumu dzeršana ir labvēlīga veselībai. Jonu lolojumdzīvnieku birstes apgalvo, ka tās novērš mājdzīvnieku smaku un blaugznas, jonizējot gaisu starp dzīvnieka individuālajām spalvām. Baseina jonizatori izmanto metāla jonus un nelielu elektrisko strāvu, mēģinot iznīcināt baktērijas. Patērētājiem pirms iegādes vai lietošanas ir jāizpēta visi jonizatoru produkti.