Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi ir diurētiskie līdzekļi, kas ārstē ūdens aizturi, palielinot šķidruma daudzumu, kas izdalās caur nierēm urīna veidā. Tie darbojas, stimulējot nieres, lai no organisma izvadītu vairāk nātrija, lai ārstētu ar ūdens aizturi saistītus apstākļus, piemēram, hipertensiju. Kad izdalās vairāk nātrija, ir arī vairāk ūdens, jo nātrijs saistās ar ūdeni molekulārā līmenī. Ir trīs veidu diurētiskie līdzekļi ūdens aizturei: kāliju aizturoši, cilpa un tiazīds. Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi palīdz nierēm izvadīt vairāk šķidruma, neizdalot arī pārāk daudz kālija.
Diurētiskos līdzekļus visbiežāk lieto hipertensijas un ar hipertensiju saistītu sirds problēmu ārstēšanai. Diurētiskie līdzekļi var ārstēt hipertensiju jeb augstu asinsspiedienu, jo liekā šķidruma izvadīšana no organisma samazina kopējo asins tilpumu organismā. Samazinoties asins tilpumam, samazinās arī asinsspiediens, jo vienkārši pa asinsrites sistēmu plūst mazāk asiņu. Dažus diurētiskos līdzekļus var lietot arī policistisko olnīcu sindroma, dažu nieru darbības traucējumu, tūskas vai audu pietūkuma, diabēta un osteoporozes ārstēšanai.
Daži diurētiskie līdzekļi, piemēram, cilpas diurētiskie līdzekļi un tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, stimulē nieres ražot vairāk urīna un izvadīt no organisma aizturēto ūdeni. Tomēr šie diurētiskie līdzekļi izraisa arī kālija zudumu organismā. Dažiem pacientiem var būt nepieciešami medikamenti, kas neizraisa kālija zudumu organismā, atkarībā no slimības vēstures un citu recepšu medikamentu lietošanas. Tie, kas cieš no hipokaliēmijas vai, piemēram, zema kālija līmeņa asinīs, parasti nevar atļauties zaudēt vairāk kālija no ķermeņa. Šiem pacientiem kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi stimulē nieres izdalīt vairāk urīna, neizraisot arī kālija zudumu.
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi parasti ir pieejami tikai pēc receptes, un tie ietver tādas zāles kā triamterēns, amilorīds un spironolaktons. Devas var atšķirties atkarībā no pacienta vajadzībām. Pirms kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu izrakstīšanas un lietošanas parasti ir jāņem vērā tādi stāvokļi kā nieru vai aknu slimība, diabēts, podagra, nierakmeņi vai menstruāciju problēmas.
Tāpat kā daudzas citas recepšu un bezrecepšu zāles, kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus parasti nevajadzētu lietot kopā ar dažām citām zālēm. Pirms kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai citu ārstniecības līdzekļu lietošanas pacientiem parasti ieteicams apspriest recepšu un bezrecepšu medikamentu lietošanu ar ārstu.
Kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu blakusparādības var būt reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana un vēdera krampji. Daži kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi var izraisīt jutību pret saules gaismu, un tie visi var palielināt hiperkaliēmijas vai augsta kālija līmeņa asinīs risku.