TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir karavīru pamatapmācības instruktors?

Īsā atbilde

Tas ir pieredzējis instruktoru sastāva karavīrs, visbiežāk seržants, kurš vada jauno karavīru pamatapmācību: māca ierindas mācību, ieroču lietošanu un apkopi, lauka iemaņas, fizisko sagatavotību un dienesta kārtību.

Pamatapmācības uzdevums ir īsā laikā no civilpersonas izveidot karavīru, kurš spēj droši rīkoties ar ieroci, izpildīt pavēles, orientēties apvidū, sniegt pirmo palīdzību un darboties vienības sastāvā. Instruktors šajā procesā ir gan skolotājs, gan tiešais priekšnieks: viņš plāno nodarbības, demonstrē paņēmienus, vērtē izpildi un atbild par drošību šaušanas un lauka nodarbībās, kur kļūda var maksāt veselību.

Nozīmīga daļa darba ir audzinoša. Instruktors iedibina dienas ritmu, prasa kārtību, māca laika plānošanu un komandas savstarpējo atbildību. Latvijas apstākļos tas nozīmē arī strādāt ar ļoti dažādiem cilvēkiem, tostarp ar tiem, kuri iesaukti valsts aizsardzības dienestā, un ar zemessargiem, kuri apmācībā ierodas no civilā darba. Tāpēc no instruktora sagaida stingrību bez pazemošanas un spēju izskaidrot, kāpēc prasība ir tieši tāda.

Apmācību Latvijā organizē Nacionālo bruņoto spēku mācību struktūrvienības, un instruktoru sastāvs ir atsevišķs karjeras ceļš, kas atšķiras no virsnieku ceļa. Seržantu sastāva karavīrs specializējas praktiskajā apmācībā un vienības ikdienas vadībā, bet virsnieks plāno uzdevumus augstākā līmenī. Pieredzējuši instruktori paši iziet instruktoru kursus un regulāri atjauno metodikas un ieroču mācības zināšanas.

Ja gatavojaties pamatapmācībai kā apmācāmais, sagatavošanās ir vienkārša un sākama iepriekš. Sāciet ar pakāpenisku skriešanu un vingrinājumiem ar sava ķermeņa svaru vismaz pāris mēnešus pirms iesaukuma, jo lielākā daļa traumu pamatapmācībā rodas no pēkšņas slodzes maiņas, nevis no smagiem uzdevumiem. Iestaigājiet apavus. Sakārtojiet zobus un redzi, jo dienesta laikā to izdarīt būs grūtāk. Un iemācieties gulēt un celties pēc grafika: nogurums ir tas, kas visbiežāk salauž cilvēkus pirmajā nedēļā, nevis fiziskā slodze.

Instruktora darbs ir arī dokumentēts. Nodarbībām ir plāns un vērtēšanas kritēriji, šaušanas nodarbībām ir atsevišķas drošības prasības un atbildīgā persona, bet apmācāmo sasniegumi tiek fiksēti. Tas nozīmē, ka vērtējums nav instruktora personiska simpātija: ja apmācāmais uzskata, ka vērtējums ir netaisns, viņš var lūgt paskaidrojumu un, ja nepieciešams, vērsties pie augstāka priekšnieka.

Šo lomu bieži pārprot divējādi. Pirmkārt, populārā kultūra instruktoru attēlo galvenokārt kā kliedzēju, lai gan mūsdienu apmācības pamatā ir metodika, atkārtojums un drošības procedūras. Otrkārt, latviešu valodā burtiski tulkots svešvalodas amata nosaukums rada neskaidrību: runa nav par sporta treneri vai fiziskās sagatavotības instruktoru, bet par karavīru, kurš atbild par visu jaunā karavīra sagatavošanu.

Kā kļūt par instruktoru

Ceļš parasti ved caur dienestu: vispirms pamatapmācība un pieredze vienībā, pēc tam seržantu jeb instruktoru sagatavošanas kursi, kuros māca nodarbību plānošanu, vērtēšanu, vadības un saskarsmes prasmes. Prasības ietver fizisko sagatavotību, veselības stāvokļa atbilstību, nevainojamu reputāciju un, atkarībā no amata, pielaidi valsts noslēpumam.

Aktuālās prasības, dienesta veidi un atlases kārtība tiek publicēti bruņoto spēku un aizsardzības resora tīmekļvietnēs, un tie laika gaitā mainās, tāpēc jāskatās spēkā esošā informācija.

Ja neesat pārliecināts, vai militārais ceļš ir jūsu, sāciet ar Zemessardzi. Tā dod reālu pieredzi bez tūlītējas saistības ar profesionālo dienestu, un daudzi instruktori ir sākuši tieši tā.

Kas atšķir labu instruktoru

Praksē izšķirošas ir trīs lietas: nevainojama personiskā disciplīna, jo apmācāmie kopē instruktoru vairāk, nekā klausās viņa vārdos; spēja sarežģītu darbību sadalīt vienkāršos soļos; un taisnīgums, jo instruktora autoritāte balstās uz to, ka prasības visiem ir vienādas un paredzamas.

Ceturtā prasme, par ko runā retāk, ir spēja pamanīt, kad cilvēks ir pārslogots vai savainots. Apmācāmie mēdz slēpt traumas, baidoties atpalikt, un tieši instruktors ir tas, kurš to atklāj laikus un nosūta pie mediķa.

Ja dienesta laikā notiek nepamatota pazemošana vai vardarbība, tā nav apmācības metode. Par to ir jāziņo pa komandķēdi vai, ja tas nav iespējams, augstākai instancei; šādi gadījumi tiek izmeklēti disciplinārā vai kriminālprocesa kārtībā.

Avoti